Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresfakti
  Publicēts: 2012-02-20  19:47:00 / Sabiedrība
 
 Ziņot redakcijai  

   

Šodien Ogrē visai Latvijai vēsturisks brīdis. Laužot ledu politiķu nokaitētajās starpnacionālajās attiecībās, Ogres mūzikas skolā ar vietējiem latviešu un krievu jauniešiem tikās apvienības “Visu Latvijai!” līderis Raivis Dzintars un Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs.

 

“Ir pienācis laiks izrunāties,” šodien atzina N.Ušakovs, atkārtoti norādot uz lielo iedzīvotāju skaitu, kas balsojuši “par” krievu valodu kā otro valsts valodu. N.Ušakovs gan atzina, ka viņaprāt no tiem reāli krievu valodu kā otro valsts valodu likumdošanas līmenī vēlas vien apmēram 30%. Vairums pozitīvi balsojušo šādi pauduši protestu pret 20 gadu laikā īstenoto neveiksmīgo politiku attiecībā pret cittautiešiem. “273 tūkstoši iedzīvotāju ir ārkārtīgi lielā mērā neapmierināti ar esošo politiku,” uzsvēra N.Ušakovs, atzīstot, ka aizvadītā referenduma rezultāts var būt ļoti pozitīvs, ja pratīsim izdarīt secinājumus un “ja krieviski runājošie iedzīvotāji netiks atstumti.” N.Ušakovs arī aicināja nedalīt cilvēkus pēc tautības vai tā, kā viņi ir balsojuši referendumā.

Krieviem nav jābrauc prom
Diskusijas ievadā jauniešiem tika vaicāts, vai viņi pēc aizvadītā referenduma jutuši kādas izmaiņas savstarpējās attiecībās. Kāda krievvalodīga jauniete atzina, ka viņu aizskar komentāri, aicinot krievus braukt prom. R.Dzintars norādīja, ka šāda retorika ir nepareiza. “Ja to ir teikuši latvieši, tad viņi ir nodarījuši kaitējumu paši sev. Latviešiem ir tāds sakāmvārds - nedari otram to, kas pašam nepatīk,” atgādina R.Dzintars.

Latviešiem jārunā latviski
Savukārt latviešu jaunieši atzina, ka jūtas aizvainoti, ja viņiem savā zemē liek runāt krieviski. Viņi uzsvēra, ka savstarpējās attiecībās nedala cilvēkus latviešos un krievos. N.Ušakovs norādīja, ka Latvijā galvenā problēma nav latviešu valodu zināšanas, kas krievvalodīgo vidē krietni uzlabojas. Latviski vairumā gadījumu nerunā vien vecāki ļaudis, kuriem valodu apgūt ir grūtāk. Jautājums ir drīzāk par vēlmi runāt latviski un kādā veidā šo vēlmi vairot, uzskata N.Ušakovs. “Ja cilvēks negrib ar tevi runāt latviski, tad neviens viņu nevar piespiest. Jautājums ir kā panākt, lai cilvēki gribētu runāt latviski. Tas lielā mērā saistīts ne tikai ar likumdošanu, bet ar attieksmi. Ja ir attieksme ar cieņu, tad arī pretī būs cieņa,” savu viedokli pauž N.Ušakovs.

R.Dzintars atzina, ka ir grūti pārliecināt kādu cittautieti runāt latviski, ja paši latvieši savu valodu neciena un, ja tur, kur ir četri latvieši un viens nelatvietis, mēs pārejam uz sarunu citā valodā. Šis kautrīgums veido arī cittautiešu attieksmi pret mūsu valodu. Problēmas runāt latviski gan ir arī zināmai daļai iedzīvotāju, kas pirms valsts neatkarības atjaunošanas baudīja īpašas privilēģijas un nu tās zaudējuši. R.Dzintars arī uzsvēra, ka Latvijā nekad nebūs divas valodas - ja par otro valsts valodu tiks noteikta krievu valoda, tad tā kļūs par vienīgo. “Raivi Dzintar, referendums bija sestdien. Viss, viss...,” savu kolēģi klusināja N.Ušakovs.

Aicina svētkus svinēt kopā
Diskusijās skarta arī sāpīgā 16.marta un 9.maija svētku svinību tēma. R.Dzintars pauda uzskatu, ka ikviens, kurš vēlas godināt savus karavīrus, to var darīt, tas ko nevar pieļaut ir totalitāru režīmu slavināšana. “Godināt savus karavīrus ir ne tikai mūsu tiesības, bet arī pienākums,” viņš uzskata. Savukārt N.Ušakovs stāstīja, ka Krasnodaras reģionā, no kura nākuši viņa senči, daudzi gājuši karot zem vācu karoga - galvenokārt protestējot pret boļševiku rīcību. “Es varu saprast tos cilvēkus, kas bija spiesti karot, viņus vajag pieminēt, bet nevajag lepoties ar to, ka viņi bija spiesti karot zem Hitlera karoga, tā bija traģēdija,” uzskata N.Ušakovs, piebilstot, ka vācu leģioni ir bijuši katrā Eiropas valstī, tomēr citviet Eiropā, atšķirībā no Latvijas, cenšas par to klusēt. R.Dzintars pauda viedokli, ka šie karavīri ir pelnījuši pateicību un viņu godināšanai nevajadzētu kļūt par politisku jautājumu, bet kāda zālē klātesoša vēstures skolotāja aicināja R.Dzintaru un N.Ušakovu kopīgi doties gan uz 16.marta, gan 9.maija svinībām, lai godinātu gan vienā, gan otrā pusē karojušos karavīrus. Pret to gan iebilda kāda skolniece, atgādinot, ka katrā no datumiem tiek godināti pretējā pusē karojušie karavīri, kas savulaik lējuši viens otra, bet no šodienas viedokļa arī otras puses svētku dalībnieku senču asinis.

Negrib redzēt radikāļus
Savukārt N.Ušakovs lika saprast, ka 16.marta svinībās nevarēs piedalīties, kamēr tajās būs redzami radikālo spēku pārstāvji, kuri lieto, piemēram nacistu atribūtiku. R.Dzintars atklāja, šādu ļaužu dalību 16.marta svinībās nevēlas arī viņš. R.Dzintars gan norādīja, ka radikāļi piedalās arī 9.maija svinībās. N.Ušakovs uzsvēra, ka pie Atbrīvotāju pieminekļa plīvo Latvijas karogi, un, cienot Latviju kā Eiropas savienības valsti, pasākumi notiek gan 8.gan 9.maijā. N.Ušakovs arī norādīja, ka Rīgā 9.maija svinības piedalās vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēkiem un lūdza neattiecināt atsevišķu indivīdu uzvedību uz visu pasākumu.

Solījums – pret solījumu
Atbildot no skolēnu rindām nākušam ierosinājumam, R.Dzintars pauda gatavību saviem vēlētājiem pateikt, ka arī 8.un 9.maijā tiek godināti karavīri, nevis totalitārie režīmi, ja Ušakovs līdzīgi rīkosies attiecībā uz 16.martu. “Tad tā būtu liela uzvara,” uzskata R.Dzintars. Savukārt kāds jauneklis lika priekšā N.Ušakovam un R.Dzintaram uzrunāt savus atbalstītājus, vienkārši aicinot netraucēt svinēt vienam otra svētkus, kam diskusijas dalībnieki šodien, tiesa gan, ne bez nosacījumiem, piekrita. “Daudziem cilvēkiem nebūs pieņemams tas, ko svin otra puse,” atzina N.Ušakovs, “Jautājums vai mēs varam aiziet tik tālu, ka vienkārši atļaut citiem cilvēkiem pieminēt to, ko viņi grib pieminēt un paši pieminēt to, kas mums liekas svarīgāks. Netraucēt viens otram.”

Ledus ir sakustējies
No šī pasākuma, kad es sēžu kopā ar Ušakovu, es varu drīzāk zaudēt nekā iegūt,” atbildot uz politiķiem adresēto pārmetumiem par iespējamo balsu zvejošanu, rīkojot tik netradicionālu tikšanos, atzina R.Dzintars. To pašu atzina arī N.Ušakovs.

Kaut arī nevarētu teikt, ka aizvadītajā diskusijā atrisinātas starpnacionālā saspīlējuma problēmas, ledus ir sakustējies. Ja patiesa dialoga meklēšana turpināsies, tad tas noteikti kusīs. Patīkami pārsteidza arī latviešu jauniešu patriotisms un degsme par savu valsti un valodu. Bet pats galvenais, protams, bija latviešu un krievu kopienu līderu spēja pēc skarbajiem vārdiem, ko tie viens otram līdz šim veltījuši publiskajā telpā, tomēr sēsties pie sarunu galda, meklēt kopīgus atbalsta punktus.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1.  2. 

žurks 
2012-02-22  13:42:45
Tas, ka satikās, ir jauki, bet kāpēc bija jāaicina skolēni uz šo pasākumu? Vai Helmaņa kungam pašam kā iniciatoram bija skaidrs šīs sarunas mērķis? Un rezultāts?

He he 
2012-02-21  16:13:13
Šie visi kungi iederētos te: http://www.tizleni.lv/index.php

Helmii 
2012-02-21  15:54:54
Abi jūt, ka cilvēkiem jau sen ir apnikušas tās nepārtrauktās politiskās ambrāžas, tagad vēl sāk iesaistīt bērnus!!!! Kur vēl tālk?? Abus kopā ar inciatoru Ellesvīru būtu jātiesā par naida kurināšanu, kaut gan pēdējais jau gaida tiesu par citiem varoņdarbiem.

> KGB 
2012-02-21  15:49:44
piekrītu tā vien šķiet ka runa ir par abu kungu personigajiem uzskatiem nevis sabiedrības problēmu

KGB 
2012-02-21  15:21:42
Vai tik abi nesaņem algu kremblī no Putina? Konflikts, kura nemaz nebija, ir izdevīgs tikai vieņiem un kremblim!

добa 
2012-02-21  09:38:15
если би дзитнарс пропустил по стоканчику с Ушаковим 9.маия я би свехнулся :)

Smiekli  
2012-02-21  08:39:36
Atradušies vēstures skaidrotāji - abi divi radikāli noskaņoti politiķi. Sabiedrībai kopumā būtu daudz labāk, ja viņu abu nebūtu.

Janka 
2012-02-21  08:35:01
Neiet runa par audzināšanu, bet par skolēnu iesaistīšanu politiskajās spēlītēs.

Janka 
2012-02-21  08:33:03
Neiet runa par audzināšanu, bet par skolēnu iesaistīšanu politiskajās spēlītēs.

kā tu nesaproti 
2012-02-21  08:30:06
skolēni ir mūsu nākotne, bet vecos jau vairs neizaudzinas

Aksti 
2012-02-21  08:27:07
Sviests, kapēc šajā visā balagānā ir jājauc iekšā skolēni????? Kārtējo reizi noplukušais Ellesvīrs vēlās izsisties vēlētāju acīs uz bērnu rēķina.

nožēlojami 
2012-02-20  22:43:45
atkal jau latvieši sāk klanīties okupantiem kā jau vienmer

ok 
2012-02-20  21:26:06
ļoti laba ideja tikties. ir taču jābeidz vienreiz kašķēties . nekur jau tie krievi nepaliks gribam vai nē būš vienā zemē jādzīvo.

русский 
2012-02-20  20:53:15
пустой базар, всё равно нешто неизменица

dzintaram 
2012-02-20  20:49:05
nakosreiz ar lindermani

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31      





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības