Komentāri (24)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ķeguma komercnovirziena vidusskolā un tās filiālēs Rembatē un Tomē bērnu paliek arvien mazāk, atzīst Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols.

Ja savulaik ļoti populārā Ķeguma komercnovirziena vidusskola pievilka daudzus citu pašvaldību bērnus, tad šobrīd notiek pretējais. Daļēji notiekošais saistīts ar demogrāfisko situāciju, tomēr arvien vairāk Ķegumā deklarētu bērnu izvēlas mācīties citur, piemēram, Ogrē, Lielvārdē vai Rīgā.  “Esmu spiests izdarīt secinājumu, ka ar Ķeguma komercnovirziena vidusskolas prestižu un pievilcību viss nav īsti kārtībā. Ir nopietni jādomā par pasākumiem, kas uzlabotu skolas tēlu,” problēmu iezīmē R.Ozols, “Acīmredzot ir jārunā par to, ka tā ir kaut kāda stagnācija, kā rezultātā skola ir zaudējusi pievilcību. Varbūt, nav kļuvusi sliktāka, bet nav gājusi līdzi laikam, attīstījusies.”

R.Ozols uzskata, ka skolas likteni noteic ne tikai tai piešķirtais finansējums, galvenais ir organizācija, idejas, atraktivitāte, piedāvātie pakalpojumi. Pagājuši laiki, kad komercnovirziens pats par sevi jau izraisīja interesi un piesaistīja audzēkņus. Šobrīd ar to vairs nepārsteigsi, tāpat kā ar  informācijas tehnoloģijām. “Keguma skolai un jebkurai skolai, kas grib būt prestiža iestāde, ir ne tikai jāuztur iekšējais statuss un kvalitāte, bet nemitīgi jāpozicionējas, jāmeklē jauna identitāte. Tas ir jautājums, par kuru ļoti nopietni jādomā, jo, ja mēs skaidri redzam, ka atrodamies uz lejupejošas līknes, tad ir jāsaprot, kādi ir iemesli un kas ir jādara lai to labotu,” domā R.Ozols.

Kaut arī par Rembates un Tomes skolu, šobrīd Ķeguma vidusskolas filiāļu, slēgšanu intensīvi runāts jau 4 gadus, šajā mācību gadā tās darbu vēl turpinās. Tomēr nākotne ir miglā tīta, ja skolu audzēkņu skaits turpina samazināties. Skolēnu “deficīts” Ķeguma novadā veicina viedokli, ka Rembates un Tomes skolas nav vajadzīgas un to skolēni varētu mācīties Ķegumā. R.Ozols gan uzskata, ka lauku skolām ir jābūt. “Jo mazāks ir bērns, jo vienkāršāka ir izglītības programma, kas jāapgūst, jo mazāk vajag viņu staipīt pa pasauli. Mazās skolās ir individuālāka pieeja, kas nepieciešama daudziem bērniem. Esam dažādi centušies šīs skolas saglabāt, bet skola nevarēs pastāvēt, ja tajā vēlēsies mācīties tikai trīs bērni,” atzīst R.Ozols.