Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Dzintra Dzene, "Ogres Vēstis Visiem"
  Publicēts: 2010-07-19  17:02:00 / Kultūra
 
 Ziņot redakcijai  

Vasara jau ir vidū, bet pasākumi Ogres estrādē šogad nenotiek un, šķiet, arī nenotiks. Daļu iedzīvotāju tas priecē, bet citi ar nožēlu noraugās, kā daudzi iemīļotie mākslinieki dodas uzstāties brīvdabas estrādēs citviet Latvijā, bet Ogrei pabrauc garām...

Loģisks ir jautājums, kā gan varēja izveidoties šāda situācija ar un ap estrādi, kas jau kopš 60.gadu vidus priecējusi ogrēniešus un pilsētas viesus. Lai saprastu, kāpēc tā noticis, jāatskatās nesenā pagātnē, kad tika izlemts par estrādes nodošanu privatizācijā.

Privatizācijas iespēju paredz jau nomas līgums
Līgums par domei piederošā nekustamā īpašuma, kas atrodas Ogrē, Jāņa Čakstes prospektā 2 (Ogres brīvdabas estrāde), nomu starp Ogres novada domi un SIA «Ogres estrāde» tika noslēgts 2003.gada 23.oktobrī, jaunajiem nomniekiem pārņemot iepriekšējā estrādes nomnieka SIA «Kalle Vala» saistības, papildus uzņemoties arī apgaismotas slēpošanas trases ierīkošanu. Līgums paredzēja, ka nomnieks varēs izpirkt objektu par 40 000 latiem, tas ir, cenu, ko 2002.gada martā bija noteicis SIA «Eiroeksperts Rīga», ar nosacījumu, ja šī objekta labiekārtošanā būs ieguldīts ne mazāk kā 150 tūkstoši latu. Ja dome izpirkšanai nepiekristu, tai būtu jāatmaksā izlietotā summa. Līguma darbības laikā līdzekļi tiešām tikuši ieguldīti, turklāt, kā konstatēts domes pasūtītajā auditā, pat vairāk – apmēram 254 tūkstoši latu, tādējādi estrādi pilnībā aprīkojot ar nepieciešamajām skaņas un gaismas iekārtām. Domes sēdē deputāti nolēma atzīt uzņēmuma ieguldījumu iznomātajā objektā un uzdeva domes privatizācijas komisijai līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniegt tautsaimniecības
komitejai detalizētu ziņojumu par iespējām privatizēt minēto nekustamo īpašumu.

Par privatizāciju izlemj gandrīz vienbalsīgi
2005.gada septembrī līgums ar SIA «Ogres estrāde» pēc nomnieka iniciatīvas tika lauzts, turpmāk objektu iznomājot SIA «Baltijas Izklaides Centrs». Jāpiebilst, ka toreizējais Ogres novada deputāts Arvis Auziņš bija gan viena, gan otra uzņēmuma valdes loceklis. 2006.gada sākumā Ogres novada dome izskatīja SIA «Baltijas Izklaides Centrs» iesniegumu, kurā bija izteikts ierosinājums Ogres estrādi privatizēt. Ņemot vērā, ka SIA «Ogres estrāde» un tās tiesību un saistību pārņēmēja – SIA «Baltijas Izklaides Centrs» – minētā nekustamā īpašuma remontā un attīstībā uz to brīdi bija ieguldījušas jau 408 315, 03 latus, dome 2006.gada 26.janvārī, atklāti balsojot «par» – 12 balsis (Edvīns Bartkevičs, Pēteris Dimants, Raimonds Javoišs, Georgs Gutplecs, Ludvigs Tribockis, Ludmila Sokolova, Juris Tukišs, Jānis Latišs, Ilga Vecziediņa, Vladimirs Paškovičs, Gunārs Kārkliņš un Vitas Pūķe), «pret» – nav, atturas – Arvis Auziņš, nolēma Ogres estrādi kopā ar būvēm un 69 701 kvadrātmetru zemes nodot privatizācijai. Lēmumā gan bija pieminēts arī obligāts nosacījums, ka privatizējamais objekts turpmāk tiks izmantots Ogres novada, Ogres rajona un valsts mēroga masu kultūras pasākumiem, tiesa gan, nenosakot, cik bieži šādiem pasākumiem estrāde jāatvēl. 14.februārī minētais paziņojums tika publicēts «Latvijas Vēstnesī». Jāpiebilst, ka estrādes nomnieki gan nebija izpildījuši visus līguma nosacījumus, proti, prasību par slēpošanas trases izbūvi, taču tam bija objektīvs iemesls – tika veiktas ekspertīzes, vai šādas trases ierīkošana nenodarīs kaitējumu videi.

Objekta cena 541 432 lati
Šā paša gada 6.aprīlī tika pieņemts lēmums privatizācijas komisijai izstrādāt un iesniegt domei apstiprināšanai šī objekta privatizācijas projektu, kuru deputāti izskatīja domes sēdē 18.maijā. Dome, iepazīstoties ar privatizācijas komisijas iesniegtajiem materiāliem, astoņiem deputātiem balsojot «par», diviem – «pret» (G.Gutpecs, L.Tribockis), vienam – atturoties (I. Vecziediņa), nolēma apstiprināt Ogres novada pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas komisijas izstrādāto nekustamā īpašuma Ogrē, J.Čakstes prospektā 2, privatizācijas projektu. Zemes gabala ar kopējo platību 69701 kvadrātmetri, divstāvu estrādes ēkas ar terasi (677,1 m2), tualetes ēkas (33,5 kvadrātmetri) un tualetes ēkas (34,1 m2) privatizācijas nosacījumi paredzēja, ka, ja tā brīža nomnieks izmantos pirmpirkuma tiesības, tad pašvaldības īpašums tiks pārdots ar tūlītēju samaksu, bet, ja objekta privatizācijā netiks izmantotas pirmpirkuma tiesības un privatizācijai pieteiksies vairāki pretendenti, tad pārdošana notiks atklātā izsolē. Objekta nosacītā cena saskaņā ar Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas aprēķinu bija 541 432 lati (zemes gabals – 114 517 lati, ēku cena – 426 915 lati).

Dome saņem iedzīvotāju sūdzību
Vēl pirms privatizācijas, 2005.gada 20.oktobrī, A.Auziņš rajona laikrakstā pauda gandarījumu par to, ka Ogri tagad pazīst kā skaistu, zaļu un arī interesantu atpūtas un izklaides vietu un estrādes nomnieki dara visu iespējamo, lai tur organizētie pasākumi būtu saistoši visām paaudzēm un cilvēkiem ar dažādām interesēm. «Mēs ticam, ka ogrēniešiem un arī pilsētai ir vajadzīgs tas, ko darām. Esam pateicīgi par to, ka apmeklējāt Ogres estrādi šovasar, atbalstījāt mūs un arī par kritiku – paldies! Jo, pateicoties tai, mēs kļūstam labāki,» toreiz sacīja A.Auziņš.

Ja sākotnēji apmierināto ar estrādē notiekošo bija vairāk kā neapmierināto, tad, laikam ritot un pēc estrādes privatizācijas pabeigšanas, situācija pamazām mainījās. Jaunie estrādes saimnieki aizvien retāk ieklausījās iedzīvotāju teiktajā, arī pati estrāde kļuva par slēgtu objektu. Ja pirms privatizācijas saimnieki solīja, ka estrāde joprojām būs pieejama jebkuram apmeklētājam, tad vēlāk, aizbildinoties ar to, ka iedzīvotāji nodara bojājumus estrādes aprīkojumam, ieeja šajā objektā ārpus pasākumu laika tika liegta. Pasākumi estrādē kļuva skaļāki, aizvien biežāk tie notika līdz rīta gaismai, nereti arī darbdienās. Estrādes viesi visā pilsētā aiz sevis atstāja drazu kalnus, auto novietošanas jautājums tika atstāts pašplūsmā, darba netrūka policijai, «savācot» pār mēru iereibušos estrādes apmeklētājus, kas lielākoties bija iebraucēji no citām pilsētām. Koncertprogramma kļuva aizvien vienveidīgāka, galvenokārt orientēta tikai uz gados jaunu publiku. Situācija samilza tik tālu, ka 2007.gada 17.septembrī domē tika iesniegta 103 ogrēniešu parakstīta atklātā vēstule, kurā iedzīvotāji pieprasīja no domes stingru un noteiktu rīcību, lai Ogres estrādē notiekošo pasākumu dēļ netiktu traucēts naktsmiers, novērsta netīrība un satiksmē valdošais haoss. Iedzīvotāji pārmeta domei pasivitāti prasībās pret Ogres estrādes saimniekiem, solot vērsties tiesā pret pašvaldību par tās funkciju nepildīšanu un iedzīvotāju tiesību pārkāpšanas veicināšanu.

Līdzšinējā kārtība jāmaina!
Ar situāciju ar un ap estrādi bija neapmierināti arī operatīvie dienesti, kuriem pasākumu dienās ievērojami pieauga darba apjoms, turklāt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pasākumu rīkotāji vispār nebija saskaņojuši nevienu pasākumu, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Minētie jautājumi tika izskatīti novada domes darba grupas sanāksmē, aktualizējot jautājumu par pasākumu norises laiku līdz pulksten 23, ierobežojumiem alkohola tirdzniecībā, trokšņa līmeņa mērīšanu, estrādei pieguļošās teritorijas sakopšanu, pārvietojamo tualešu izvietošanu un autotransporta novietošanas organizēšanu, kas būtu jāuzņemas pasākumu organizatoriem. Piemirstot, ka estrāde nu jau ir privātīpašums, izskanēja pat ierosinājumi tajā rīkot tikai dziesmu un deju svētkus un līdzīga rakstura pasākumus, nevis skaļos rokmūzikas koncertus. Tika spriests arī par iespējamo skaņu izolējošās sienas izbūvi. Diskutējot par estrādi, deputāti pirmo reizi komiteju līmenī pauda vienotu viedokli – līdzšinējā kārtība ir jāmaina. Tie, kas bija atbalstījuši estrādes privatizāciju, tagad kritizēja tur notiekošo. A.Auziņš solīja ņemt vērā kolēģu pārmetumus un darboties tā, lai atrisinātu visus jautājumus un veicinātu estrādes kā kultūras iestādes attīstību. Toreiz tautsaimniecības komiteja nepieņēma konkrētu lēmumu, bet vienojās par darba grupas izveidi šī jautājuma risināšanā.

Līdzšinējā kārtība jāmaina!
Ar situāciju ar un ap estrādi bija neapmierināti arī operatīvie dienesti, kuriem pasākumu dienās ievērojami pieauga darba apjoms, turklāt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pasākumu rīkotāji vispār nebija saskaņojuši nevienu pasākumu, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Minētie jautājumi tika izskatīti novada domes darba grupas sanāksmē, aktualizējot jautājumu par pasākumu norises laiku līdz pulksten 23, ierobežojumiem alkohola tirdzniecībā, trokšņa līmeņa mērīšanu, estrādei pieguļošās teritorijas sakopšanu, pārvietojamo tualešu izvietošanu un autotransporta novietošanas organizēšanu, kas būtu jāuzņemas pasākumu organizatoriem. Piemirstot, ka estrāde nu jau ir privātīpašums, izskanēja pat ierosinājumi tajā rīkot tikai dziesmu un deju svētkus un līdzīga rakstura pasākumus, nevis skaļos rokmūzikas koncertus. Tika spriests arī par iespējamo skaņu izolējošās sienas izbūvi. Diskutējot par estrādi, deputāti pirmo reizi komiteju līmenī pauda vienotu viedokli – līdzšinējā kārtība ir jāmaina. Tie, kas bija atbalstījuši estrādes privatizāciju, tagad kritizēja tur notiekošo. A.Auziņš solīja ņemt vērā kolēģu pārmetumus un darboties tā, lai atrisinātu visus jautājumus un veicinātu estrādes kā kultūras iestādes attīstību. Toreiz tautsaimniecības komiteja nepieņēma konkrētu lēmumu, bet vienojās par darba grupas izveidi šī jautājuma risināšanā.

Viena pagale nedeg
Acīmredzot, ar risināšanu nevedās tā, kā gribētos, jo gada laikā bija izdevies atrisināt vien atsevišķus jautājumus, bet galvenā problēma – iedzīvotāju nakts miera traucēšana – nekur nebija zudusi. 2008.gada augustā Ogres novada domes tautsaimniecības komisijas deputāti un plašsaziņas līdzekļi saņēma kārtējo neapmierināto iedzīvotāju atklāto vēstuli. Trokšņus izolējošā siena tā arī nebija tapusi, domes atļautos pasākumu norises laikus organizatori neievēroja. Saskaņā ar likuma par publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma prasībām tika nolemts jautājumu par katru estrādē paredzēto pasākumu izskatīt atsevišķi, ļaujot tos rīkot ne ilgāk kā līdz pulksten 23. Veidojās visai dīvaina situācija – plašsaziņas līdzekļos tika reklamēti pasākumi Ogres estrādē un uz tiem pārdotas biļetes, solot pasākumu līdz pat rītam, neraugoties uz to, ka dome vēl vispār nav devusi atļauju tā rīkošanai. Laikam jau lieki piebilst, ka šādā situācijā rast kompromisu un veidot dialogu ir pagrūti. Starp domi un estrādi brieda aizvien lielāks konflikts, kurš samilza tiktāl, ka pērn, noslēdzoties sezonai Ogres estrādē, tās pārstāvis A.Auziņš plašsaziņas līdzekļiem skaidroja, ka ar viesmāksliniekiem līgumi jāslēdz jau vairākus mēnešus iepriekš un viņiem mēdz būt arī noteiktas prasības par pasākuma norises laiku, tāpēc domes noteiktā kārtība pasākumu organizatoriem nav pieņemama un nākamgad (tas ir šogad) pasākumi estrādē, visticamāk, vairs nenotiks: «Šāda iespēja ir vairāk nekā reāla. Mēs estrādē esam ieguldījuši daudz darba un līdzekļu, lai tā būtu tāda, kā tagad. Esam uz estrādi aicinājuši pasaulslavenus māksliniekus, un mūsu pasākumus ir apmeklējuši tūkstošiem cilvēku. To visu esam varējuši paveikt, bet panākt vienošanos ar Ogres novada domi mums diemžēl tā arī nav izdevies. .... Ņemot vērā visu iepriekš minēto, man diemžēl ir sajūta, ka estrāde šajā pilsētā gluži vienkārši nevienam nav vajadzīga un tā vara, kas mums te valda, ir nepārvarama... Par estrādi nemitīgi notiek atklāta ņirgāšanās – nedomāju, ka tādos apstākļos vairs spējam strādāt,» tolaik sacīja A.Auziņš, piemirstot, seno teicienu, ka viena pagale jau nedeg. Pagājušā gada 30.augustā plašsaziņas līdzekļos estrādes pārstāvji izplatīja vēl kādu visai interesantu informāciju, proti, ka estrādes saimnieki pieņēmuši radikālu lēmumu – šo objektu pārdot, jo, ņemot vērā iepriekš minēto, neesot citas alternatīvas. Vēlmi iegādāties Ogres estrādi esot izteikusi kāda krievu būvniecības firma, kas nodarbojas ar ekskluzīva stila daudzdzīvokļu namu būvniecību...

Dziesmu un deju svētki bija jārīko Ikšķilē
Gan laikraksta redakcija, gan arī domes darbinieki regulāri saņem iedzīvotāju zvanus ar jautājumu – kas tad tālāk notiks ar Ogres estrādi? Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe, kura savulaik atbalstīja Ogres estrādes privatizāciju, pauž nožēlu par radušos situāciju un izsaka cerību, ka risinājums tomēr vēl ir iespējams, protams, ja kompromisu mēģinās rast abas puses, tiesa gan, šobrīd nekas par to neliecina. V.Pūķe stāsta, ka pavasarī estrādes pārstāvji interesējušies par iespēju rīkot pasākumus, taču ar vienu nosacījumu – visu vai neko, proti, izsakot vēlmi apstiprināt pasākumus visai sezonai, nevis katru pasākumu atsevišķi. Ņemot vērā iepriekšējo bēdīgo pieredzi, šādu risinājumu dome nepieļauj. «Savulaik atbalstīju estrādes privatizāciju, jo nomnieki šajā objektā bija ieguldījuši ievērojamus līdzekļus un mums bija izveidojusies laba sadarbība. Tobrīd nekas neliecināja, ka situācija varētu izvērsties šādi. Domāju, ka būtu iespējama diskusija par atsevišķu pasākumu atļaušanu pēc pulksten 23, bet ne visus, kā to vēlas estrādes saimnieki. Mēs nevaram gada sākumā saskaņot estrādes pasākumu plānu visai sezonai, pat īsti nezinot, kādi mākslinieki uzstāsies. Lemjot par privatizāciju,
tika runāts, ka vismaz trīs pasākumi gadā estrādē būs organizēti pilsētas vajadzībām, taču līgumā tas nav fiksēts un šogad, kad vēlējāmies estrādē rīkot novadu Skolēnu dziesmu un deju svētkus, saņēmām atteikumu, jo ap svētku rīkošanas laikā tur esot paredzēts remonts,» stāsta V.Pūķe.

Vai estrāde pilsētas centrā sevi ir izsmēlusi?
Arī deputāte Ilga Vecziediņa, kura savulaik piedalījās balsošanā saistībā ar Ogres estrādes privatizāciju un vienā no balsojumiem atturējās, uzskata, ka iedzīvotājus nedrīkst atstāt bez estrādes un ir jāmeklē zelta vidusceļš. «Domāju, ka tas joprojām ir iespējams un šis jautājums risināms pārrunu ceļā. Estrādē šobrīd valda klusums un faktiski pie mums vasaras sezonā vispār nekas nenotiek, ja neskaita atsevišķus pasākumus pļaviņā aiz Kultūras centrs. Man nav pieņemama šā brīža situācija. Arī jauniešiem jādod iespēja izklaidēties, un, domāju, ja tie būtu tikai pāris pasākumi vasaras sezonā, kas notiek pēc pulksten 23, iedzīvotāju miers netiktu apdraudēts. Jau privatizācijas procesa sākumā tika diskutēts, kā būs, ja estrādi pārņems privātīpašnieks. Šobrīd ir tā, kā ir, un, domāju, tas nav normāli, ja mums ir estrāde, bet pasākumi tajā faktiski vairs nenotiek. Manuprāt, šis jautājums ir risināms pārrunu ceļā,» saka I.Vecziediņa. Kādreizējais domes deputāts Juris Tukišs arī savulaik balsoja «par» Ogres estrādes privatizāciju, lai gan tagad «Ogres Vēstis Visiem» teic, ka jau no sākta gala bijis pret šī objekta nodošanu privātpersonu rīcībā: «Domāju, ka estrādei bija jāpaliek pašvaldības pārziņā, jo to, kas no šīs privatizācijas ir sanācis, mēs visi ļoti labi redzam. Manuprāt, estrādi savulaik vispār vajadzēja pārcelt uz Ogres salu, kad tas vēl bija iespējams, jo laiki ir mainījušies un šāda liela estrāde pilsētas centrā ir sevi izsmēlusi,» uzskata J.Tukišs. Ar pļaviņu aiz Kultūras centra vien nepietiek Ja savulaik, atļaujot veikt estrādes privatizāciju, būtu izvirzīti strikti, jaunajiem saimniekiem  saistoši nosacījumi par tālāko tās izmantošanas kārtību, iespējams, šobrīd situācija būtu citāda. «Ogres Vēstis Visiem» rīcībā gan nav informācijas par pašreizējiem estrādes saimniekiem, taču, jācer, ka daudzdzīvokļu nami tur tomēr netaps, jo tas ir pretrunā ar teritorijas plānojumu. Taču pret svētajām privātīpašuma tiesībām dome faktiski ir bezspēcīga un grūti ko darīt, kad, kā mēdz teikt, vilciens jau aizgājis. Reālā dzīve apliecina, ka, nododot privatizācijai šādu objektu, bija stratēģiski jāraugās nākotnē, jo nedzīvojam taču vienai dienai. Šobrīd atliek vien cerēt uz abu konfliktā iesaistīto pušu spēju tomēr rast kompromisu, jo var jau kādu laiku izlīdzēties ar pasākumu rīkošanu pļaviņā aiz Kultūras centra vai pilsētas skvērā, bet estrāde tomēr paliek estrāde, kura mums it kā ir, bet faktiski tās šobrīd nav. Lai līdz šādai situācijai nonāktu, bija nepieciešami vien četri gadi. Jācer, ka risinājums prasīs krietni īsāku laiku un skatītāju rindas neturpinās ieaugt zālē, kā tas ir šobrīd.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

m 
2010-08-10  15:18:39
Rodas iespaids, ka iedzīvotāju intereses, kā parasti, tiek muļļātas pa netīrām mutēm tikai tad, kad kāds alkatīgs bezgodis grib sev kādu labumu no sev līdzīga bezgoža izsist. Kādam acīmredzot "jāprotās" un viss atkal, kā parasti, notiksies. Tautas intereses vismazāk kādam rūp.

7 
2010-07-20  10:26:46
Tauta gribēja privatizāciju? Nu, ja Auziņš tev ir tauta...

c 
2010-07-20  09:53:42
Ko tauta gribēja, to panāca. Nav ko čīkstēt tagad.

blakus iedzīvotājs 
2010-07-19  22:25:40
Muļķu bars, koncerti bija labi , varēja tikai vēl vairāk pašmāju māksliniekus aicināt. Bet miskastes taisīja nevis krievu koncertos , bet mūsu mājas pagalmā mūžīgi piecūkoja latviešu jaunieši.Bet koncertus jātaisa, nevis kungiem mājas būvēt. Atkal pret tautu. Estrāde tieši pareizā vietā un tai arī tur jābūt. Ja ķādam mŗglim privātmājas jabūvē, tad , lai viņš nosprāgst ar tām privātmājām.

Koncerts 
2010-07-19  19:28:57
Estrādē bija labi koncerti, kamēr tur visu vēl organizēja Vanzovičs - patiešām bija prieks tos apmeklēt. Tad ne velti viņš vienā intervijā izteicās, ka jūt no pašvaldības puses savā virzienā nepārtrauktu zāģi, un strādāt vairs tādos apstākļos nevar - acīmredzot kāds jau intensīvi sāka interesēties par prihvatizāciju. Bet kā to noprihvatizēja, turklāt, kā no plašsaziņas līdzekļiem rādās, par droši vien atmazgātu naudu, tā tika pataisīta par cittautiešu jaunatnes miskasti, un vietu, kur uzstājās kautkādas vecu klibiķu pseidogrupas, kas patapinājušas popmūzikā pazīstamu mākslinieku nosaukumus. Un vēl izcirta mežu, kas toreiz skaļi izskanēja pat Latvijas radio. Nožēlojami, ka varēja atdot estrādi tādam ķēmam, kas tagad vēl gatavs tur būvēt mājas (izcirstajā mežā?). Pēc tādas sasmērēšanās estrāde būtu jāpārņem pašvaldībai par 1 latu, jo ir taču celta par nodokļu maksātāju naudu.

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31      





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības