Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Uldis Prancāns, «Ogres Vēstīm Visiem»
  Publicēts: 2010-03-26  13:05:00 / Sabiedrība
 
 Ziņot redakcijai  

19.martā Cesvainē risinājās starpnovadu zinātniski pētnieciskā konference «Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos». Tā bija otrā vairāku paaudžu sasauksme, atceroties mūsu tautas traģiskākos vēstures griežus. Pirmā tikšanās reize bija 2009.gada 20.martā Balvos. Tradīcijas aizsācējs ir Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Jānis Vanags.

Kopā ar Cesvaines, Apes, Gulbenes, Viļakas, Balvu, Madonas, Lubānas un Alūksnes novadu politiski represēto nodaļu pārstāvjiem, izsūtījuma ceļus izgājušajiem, kā arī skolēniem un viesiem konferencē piedalījās arī bijušā Ogres rajona sūtņi – Ogres politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētājs, Ogres represēto kluba valdes loceklis Edmunds Būmanis; Latvijas politiski represēto apvienības sekretāre, Ogres politiski represēto kluba valdes locekle Dagnija Liepiņa; Jumpravas, Ikšķiles, Krapes un Ogresgala politiski represēto apvienību vadītāji – Tatjana Maļinovska, Monika Turlā, Jānis Bodnieks un Pēteris Pļavnieks; Ogres politiski represēto kluba valdes locekle Silvija Dukāte, kā arī Ogresgala, Ogres vakara vidusskolas un Ogres ģimnāzijas vēstures skolotājas Velta Petkeviča, Anna Tetere un Dace Zemīte.

Arī šobrīd latvieši spiesti doties svešumā... labprātīgi
Diena sākās ar 25. marta piemiņas dievkalpojumu Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Konferences norises vietā, Cesvaines jaunajā vidusskolā, klātesošos uzrunāja Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats un Madonas novada politiski represēto biedrības priekšsēdētāja Elza Serdāne, atzīmējot, ka mūsdienās diemžēl nākas vilkt paralēles, jo arī šodien paliek tukšas mājas un dzīvokļi, neapstrādāti lauki. Vienīgā atšķirība – cilvēki brauc projām labprātīgi. Un pārsvarā strādā vergu darbus... Latviešiem vajadzētu būt gudrākiem, ar stiprāku garu un mugurkaulu, lai nenoticētu jauniem vadoņiem, kuri sola visu izdarīt.

Galvenā konferences sadaļa bija skolēnu zinātniski pētniecisko darbu prezentācija autoru izpildījumā. Bērnu un jauniešu uzstāšanās pierādīja, ka pastāv paaudžu pēctecība un viņi interesējas par savas dzimtas vēsturi visas Latvijas kontekstā. Tomēr līdztekus emocionāliem vēstījumiem par senču gaitām laikmeta griežos bija arī neieinteresēti lasījumi, kur nevarēja just personisku līdzdzīvošanu un sāpi.

«Beigsim raudāt, bet uzrunāsim, sauksim pie atbildības...»
Dzejniece, rakstniece, publiciste, grāmatas «Via dolorosa» autore, Cesvaines vidusskolas absolvente Anda Līce uzsvēra, ka šodien daudzi mudina neskatīties atpakaļ, citādi iespējams paklupt... un tomēr – tā mēs varam kļūt par vēja pūkām, kam nav kur iesakņoties. «Esmu Sibīrijas bērns, kam tika izsūtīta arī bērnība,» sacīja A. Līce, «tūkstošiem jauno cilvēku izsūtījums bija liktenīgs, neīstenojās sapņi, mācības un profesijas izvēle. Arī pēc atgriešanās Latvijā gaidīja nepārvarami šķēršļi. Mani neuzņēma pionieros. Liekas sīkums, bet tajā vecumā izjutu lielu netaisnību – kāpēc nevaru būt tāda kā citi, piedalīties visas lietās. Bērni Sibīriju uztvēra savādāk nekā pieaugušie. Viņu pārdzīvojumiem bija cita prove, citas prieka un bēdu izpausmes. Es neskumu pēc Latvijas, tobrīd man bija vienkārši jādzīvo. Kad māte saņēma atļauju braukt mājas, apsēdās uz pasta trepēm, saviļņojumā nespēja paiet tālāk... savukārt es domāju – žēl braukt atpakaļ, bet mani gaida jauns piedzīvojums. Par tautas pārdzīvoto jābeidz raudāt. Mums ir iedota Latvija, bet daudziem tūkstošiem nē. Uzrunāsim, sauksim pie atbildības tos, kuri pēc neatkarības atjaunošanas nodeva savu valsti, pārlauza tai mugurkaulu un izģērba!»

Turpinās izsūtīto tautiešu likteņu apzināšana
Pasākumā runāja režisore, producente, vairāku Sibīrijas tēmas dokumentālo filmu autore Dzintra Geka. Viņa pastāstīja, ka turpina darbu, gan uzņemot filmas, gan apzinot izsūtītos latviešus, gan darbojoties fondā «Sibīrijas bērni». Desmit gadu laikā ierakstītas deviņas kasetes ar aculiecinieku vēstījumiem. Cesvainē interesenti varēja novērtēt filmu «Atcerēties vai aizmirst». Latvijas Valsts arhīva pārstāve un grāmatas «Aizvestie 1941.gadā» eksperte, Cesvaines vidusskolas absolvente Iveta Šķiņķe atklāja, ka jau izskatītas vairāk nekā 5000 cilvēku personiskās lietas (1941.gadā izsūtīto) un 13 000 cilvēku lietas un likteņi, kuri svešumā devās 1949.gadā. Ļoti patīkami, ka svētīgajā darbā piedalās arī jaunā paaudze. Tā izveidojas stipra ķēdīte: represētie – zinātnieki – jaunie pētnieki.

Konferences turpinājumā klātesošie noskatījās filmu «Ekspedīcija uz Sibīriju» par 2009. gada vasarā veikto ceļojumu, kurā profesora Jāņa Vanaga vadībā neliels domubiedru kolektīvs trīs mašīnās šķērsoja nebeidzamus zemes plašumus, lai nokļūtu savu piederīgo un viņu likteņa brāļu un māsu dzīves vietās, iegūtu jaunus vēsturiskus materiālus un liecības, kā arī uzstādītu četrus baltus krustus četru Latvijas Valsts novadu iedzīvotāju piemiņai. Visi Cesvaines vidusskolas viesi varēja iegādāties Jāņa Matisona grāmatu «Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos».

Satikšanās Sibīrijā, lai kāzas svinētu Latvijā
Brauciens uz Cesvaini raisīja atmiņu pavedienu arī viesiem no bijušā Ogres rajona. Krapes pagasta represēto ļaužu priekšstāvis Jānis Bodnieks smaidot atzīmēja, ka viņa kopējais darba stāžs ir 86 gadi (Sibīrijā pavadītie jāreizina ar pieci...). Viņam laimējās, jo pēc pusotra gada smagajiem lauku darbiem atlikušo izsūtījuma termiņu kopā ar māti pavadījis mežā, aprūpējot bites. Cīnīties nācās tikai ar ēdelīgajiem pekaiņiem. Paldies Dievam, vietējie mednieki reizumis sagādāja kādu gaļas gabalu. Vienādi laba bija gan mežu zvēru, gan īpaši nobarotu suņu gaļa. Interesanti, ka turpat netālu izsūtījuma dienas vadīja kāda latviešu meitene... Kā izrādījās – nākamā sieva. Precības gan notika pēc atgriešanās Latvijā.

Pamanīt jaunus hitlerus un staļinus
Ogres vakara vidusskolas vēstures skolotāja A. Tetere uzsvēra, ka par vēstures izpratni neliecina tikai zināšanas un prasmes. Prātam blakus jābūt emocijām, tad pagātnes notikumi atdzīvojas. Skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi pārsvarā labi izstrādāti, tomēr dažreiz varēja just, ka pacilāti stāstītā biogrāfija nav sasniegusi sirdi. Varbūt vainīga šodienas neziņa, trauksme, kas liedz izjust dziļāk. Skolotāja piekrīt dzejnieces A. Līces domai, ka noteikti jāatceras un jāvērtē tautas likteņgaitas. Tā ir pamācoša pieredze, bez kuras klātbūtnes var iekrist vēl lielākā bedrē. Var nepamanīt jaunu hitleru vai staļinu. Mūsdienās tie atkal parādās un rīkojas citām metodēm.

Romāns un piemineklis tālajā Intā
Jumpravas pagasta politiski represēto kluba vadītāja Tatjana Maļinovska dzimusi Sibīrijā. Viņas māte, baletdejotāja no Rīgas Zelma Melānija Purviņš – Maļinovska, tika izsūtīta 1945.gadā. Desmit gadus viņa saņēma par to, ka bijusi tulks vācu tautības acu ārstam. Arī tēvs no Sanktpēterburgas izsūtīts, jo kara laikā nokļuva gūstā un kādu laiku pavadīja Vācijā. Viņam bija izvēle, vai palikt svešajā zemē vai atgriezties dzimtenē. Viņš izvēlējās dzimteni... desmit gadus Sibīrijā. Trimdas vietā Intā, no darba brīvajā laikā (balerīna strādāja dzelzceļa būvē...), Tatjanas mātei radās iespēja dejot ieslodzīto baleta trupā. Tētis viņu pamanīja uz skatuves, iemīlējās no pirmā acu skatiena un draugam noteica – tā būs mana sieva. «Es piedzimu 1955. gadā,» stāsta Tatjana, «pēc diviem gadiem nāca amnestija, taču atgriezties Latvijā nebija vienkārši. Māte pēc atbrīvošanas turpat Intā šuva tērpus, es sāku mācīties un dejot viņas vietā. Pēc ilgiem gadiem mūsu ģimene saņēma vēstuli, ka ir iespēja saņemt dzīvojamo platību un atgriezties Latvijā. 1972.gadā tētim nācās izvēlēties Rīgu vai Ļeņingradu, viņš izvēlējās Rīgu, no kuras drīz vien pārcēlāmies uz Lielvārdi. Tā nebija mana pirmā iepazīšanās ar Latviju, jo no 1957. līdz 1965. gadam katru vasaru braucām uz Latviju, lai no aukstajiem ziemeļiem atpūstos, peldētos jūrā un elpotu priežu gaisu.

T.Maļinovska 25 gadus nostrādāja padomju saimniecībā «Ogre» par sekretāri – mašīnrakstītāju. Viņa akcentē – Intā joprojām stāv Artūra Sudraba un Vitolda Kārkliņa veidotais piemineklis dzimtenei – skaista sieviete tautas tērpā ar ozola zaru un dzijas kamolu rokās. Pirms trim gadiem viesojoties Intā, novadpētniecības muzeja vadītāja, uzsvēra – Maskavā latviešu tēlnieku darbs atzīts par galveno piemiņas objektu represētajiem. Intas skolēni ļoti gribētu sarakstīties ar A. Sudraba mazmeitu Anneli Gleizdu (pazīstamā fotogrāfa Jāņa Gleizda sievu).

Dzimtas saknes apzinājušie jaunieši nekļūs par mankurtiem
Paaudžu sasauksmes noslēgumā Latvijas politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētājs Edmunds Būmanis izteica gandarījumu, ka pirmajai konferencei Balvos sekoja turpinājums un ir doma paplašināt konferences mērogus tālāk uz citiem Latvijas reģioniem. Prieks par jauniešiem, kurus varētu saukt par nākotnes jauniešiem, jo viņi domā par dzimtas saknēm, tas nozīmē – nekad nekļūs mankurti (cilvēki bez atmiņas). Būmaņa kungs piezīmēja, ka pirms pāris gadiem, viesojoties Sibīrijā, bija patiesi pārsteigts par pozitīvajām izmaiņām. Bija vērojams ne tikai labklājības pieaugums, bet arī cilvēku savstarpējo attiecību līmeņa augšupeja. Jādomā, ka vietējie iedzīvotāji daudz pozitīvā pārņēmuši no izsūtītajiem baltiešiem, savukārt mēs esam pārņēmuši daudz ko nevēlamu no padomju laikā iebraukušajiem cittautiešiem.

Par nopietnā pasākuma muzikāli dejisku akcentu, optimistiski gaišu izskaņu parūpējās instrumentālā grupa, mazi un lieli Cesvaines vidusskolas dejotāji, kā arī dziedošā pedagoģe Vita Krūmiņa.

Ulda Prancāna foto: Bijušā Ogres rajona sūtņi pirms piemiņas dievkalpojuma pie Cesvaines evaņģēliski luteriskās baznīcas.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības