Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Ogres novada domes preses dienests, foto: "Ogres fakti"
  Publicēts: 2010-03-24  09:46:00 / Pašvaldība
 
 Ziņot redakcijai  

   

23.marta pievakarē Ogres novada pašvaldības ēkas zālē notika sanāksme par dabas parka „Ogres Zilie kalni” dabas aizsardzības plāna izstrādi.

Pašreiz spēkā esošo dabas aizsardzības plānu Vides ministrija apstiprināja 2004. gada 1. jūnijā – laika posmam līdz 2010. gadam. Termiņš beidzas, tagad jāizstrādā plāns nākamajiem pieciem gadiem – no 2011. līdz 2015. gadam.
 
Dabas parkā daudz aizsargājamu augu

Īpaši aizsargājamajai teritorija - dabas parks „Ogres Zilie kalni”atrodas Ogres un Ikšķiles novada teritorijā, no 314 ha kopējās platības tikai 22,5 ha atrodas Ogres novada teritorijā, pārējie Ikšķiles novadā un pieder Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas meži”.

Dabas parka teritorijā ir 16 Latvijas Sarkanajā grāmatā aizsargājamu un 5 Eiropas aizsargājamo biotopu direktīvā ietverto augu sugu, kā arī vēl vesela virkne strauji izzūdošu augu sugu. Te aug: pundurbērzs, smiltāju esparsete, šaurlapu lakacis, Ruiša pūķgalve, meža silpurene, pļavas silpurene, smaržīgā naktsvijole, gada staipeknis, vālīšu staipeknis, parastais plakanstaipeknis, jumstiņu gladiola, smiltāju neļķe, zāļlapu smiltenīte, lielā noraga, lielziedu uzpirkstīte, kalnu rūgtdille. Arī viena aizsragājomo putnu suga – melnā dzilna – mājo Zilajos kalnos.

Saskaņā ar pašreizējo dabas aiszardzības plānu ap dažiem aizsargājamiem augiem izveidojami mikroliegumi – tur aizliegta mežu kopšana un ciršana, zemes transformēšana, minerālmēslu, citu ķīmisko vielu lietošana, kā arī citas darbības, kas varētu izmainīt biotopa dabas apstākļus.

Augsta bioloģiskā vērtība piemīt Zilo kalnu dabiskajiem mežu biotopiem, kā arī Latvijā un Eiropā aizsargājamajiem biotopiem – skujkoku mežiem uz kalnu osu grēdām, „gaišajiem” priežu mežiem. Faktiski 52% dabas parka teritorijas aizņem Eiropas aizsragājamie biotopi. Teritorijas bioloģiskā daudzveidība un vizuāli augstvērtīgās ainavas nodrošina dabas parka augsto rekreācijas vērtību.

Noslēgts līgums par plāna izstrādi

Kā informē Ogres novada pašvaldības komunālās nodaļas vides speciālists Aivars Bigačs, Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar individuālo uzņēmumu „Pededze” par jauna dabas aizsardzības plāna izstrādi.

Īstenojot pirmo dabas aizsardzības plāno Ogres Zilajos kalnos, uzmanība galvenokārt pievērsta dabas parka teritorijā esošo biotopu saglabāšanā. Pēdējā laikā Ogres novada pašvaldība ir saņēmusi iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju ierosinājumus paplašināt iespējas Zilo kalnu teritorijas izmantošanai aktīvai atpūtai un sportam. Izstrādājot jauno dabas aizsardzības plānu, speciālistiem būs jāizvērtē, vai šie ierosinājumi ir atbalstāmi un realizējami, vai cilvēku aktivitātes un daba varēs rast harmoniju un „sadzīvot” dabas parka teritorijā.

Dabas aizsardzība – kompromisa māksla

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Jānis Krūmiņš, kurš piedalās plāna izstrādē, atzīst, ka, kopā ar vides speciālistiem apsekojot dabas parka teritoriju, nācies atzīt, ka, dabas parkam atrodoties tik tuvu pilsētai, jūtama vides piesārņošanas problēma, jaunā dabas aizsardzības plāna uzdevums noteikti būs mazināt to slodzi, ko dabai rada cilvēku atstātie atkritumi. „Šī ir teritorija, kurā saduras dažādas – dabas aizstāvju un aktīvās atpūtas cienītāju – intereses,” atzīst J.Krūmiņš, uzsverot, ka dabas aizsardzība gandrīz pašā pilsētas centrā ir kompromisa māksla.

Jācenšas sabalansēt, nosakot prioritārās funkcijas

Vai kompromisu izdosies rast jaunā plāna izstrādātājiem? Individuālais pētniecības uzņēmuma „Pededze” vadītājs Māris Laiviņš, iepazīstinot ar plāna izstrādes mērķiem un uzdevumiem, uzsver, ka jaunais plāns būtībā būs atjaunināts esošais plāns – precizējot un papildinot esošo informatīvo bāzi dabas parka teritorijā; pārliecinoties, kādas pārmaiņas ir vai nav notikušas sugu un biotopu sastāvā un izplatībā kopš dabas parka statusa noteikšanas; izpētot un noskaidrojot, ir vai nav iespējams paplašināt aktīvas atpūtas un sportošanas iespējas Ogres Zilajos kalnos.

M.Laiviņš norāda, ka pirms 2. pasaules kara Ogres Zilie kalni nekur neesot pieminēta kā aktīvās atpūtas vai rekreācijas vieta, šim nolīkam izmantotas citas teritorijas. Taču, kā zināms, pēckara posmā no mazas un klusas pilsētiņas pārtapusi par rūpniecisku pilsētu, attiecīgi paplašinot infrastruktūru, strauji pieaugot iedzīvotāju skaitam un, nenoliedzami apkārtējai dabai radot milzīgu papildu slodzi – arī Zilajiem kalniem, kas tagad ir iecienīta atpūtas vieta gan ogrēniešiem, gan arī citu pilsētu iedzīvotājiem praktiski visos gadalaikos.

„Izstrādājot jauno dabas aizsardzības plānu, ir jāvienojas, vai dabas parku izmantot intensīvai vai ekstensīvai aktīvai atpūtai, par teritorijas labiekārtojuma pakāpi, aisargājamās teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Jācenšas dabas parka teritorijā optimāli sabalansēt dabas aizsardzību un aktīvu atpūtu, noteikt, kura no funkcijām būs prioritāra,” atzīst M.Laiviņš.

Kaitējumu dabai nodara automašīnas

Aktīvās atpūtas un sporta atbalstītāji atzīst, ka dabas parka teritoriju var veiksmīgi izmantot gan dabas aizsardzībai, gan aktīvam dzīvesveidam un sportošanai. Ivars Jākobsons, sabiedriskās organizācijas „Biedrība 24” pārstāvis, uzsver, ka velosipēdisti Zilajos kalnos izmanto tikai esošās takas. „Velosipēdisti ir ļoti nozīmīga aktīvo atpūtnieku daļa, tāpēc pašreizējās trases vajadzētu legalizēt, lai patvarīgi un haotiski netiktu iemītas jaunas,” uzsver I.Jākobsons, norādot, ka šobrīd Zilajos kalnos ļoti lielu kaitējumu dabai nodara automašīnas, braucot kur vien ienāk prātā. Zināmu pozitīvu risinājumu acīmredzot varētu panākt, ierīkojot autostāvvietas. „Ne velosipēdisti, ne slēpotāji dabai nekādu ļaunumu nenodara, bet automašīnas gan. Ja centralizēti lietas labā dabas parka teritorijā nekas netiks darīts, tad, piemēram, ap Dubkalnu karjeru visa teritorija drīz vien būs nopostīta,” uzskata I.Jākobsons. Šim viedoklim piekrīt arī Ogres slēpotāju kluba pārstāvis InesisBabāns. Viņaprāt, jārada pēc iespējas lielākas iespējas aktīvai atpūtai dabā – tad arī pozitīvā būs vairāk. Turklāt cilvēki arvien vairāk un vairāk cenšas piekopt aktīvu dzīvesveidu – par to liecina kaut vai slēpotāju pieplūdums Zilajos kalnos šoziem. „Attīstot Zilo kalnu dabas parku, vajadzētu nākamjā periodā visu sakārtot tā, lai vismaz desmit gadus nekas nebūtu „jālipina” klāt – risinājumam jābūt kompleksam, lai dabas parka teritoriju varētu izmantot gan slēpotāji un velosipēdisti, gan skrējēji un nūjotāji, nopietni jāizstrādā plāns – lai viss kā viens vesels darbotos. Jo organizētāk dabas parku izmantos, jo lielāka būs savstarpēja uzraudzība un līdz ar to arī kārtība. Gan dabai būs labi, gan cilvēkiem,” atzīst I.Babāns, atgādinot, ka kaimiņvalstī Igaunijā šīs lietas jau ir sakārtotas un sabalansētas.

Jāmācās no igauņiem un jāatrod vidusceļš

Par igauņu pieredzi savs vērtējums ir Latvijas slēpošanas savienības valdes loceklim Robertam Raimo, kurš šoziem kopā ar I.Babānu un novada domes priekšsēdētāja vietnieku ar kaimiņu darbību iepazinās sīkāk. „Igaunijā ir izveidots aktīvās atpūtas centrs, kas koordinē visu darbību, un nacionālā dabas parka teritorijā ir izveidotas bāzes aktīvai atpūtai un sportam, nekāds ļaunums dabai un biotopiem netiek nodarīts. Kad uz Ogres Zilajiem kalniem bija atbraucis eksperts no Igaunijas, viņš, izstaigājot teritoriju, atzina, ka Igaunija tik lieliskas vietas - vispusīgai izmantošanai piemērotas, turklāt pašā pilsētas pievārtē - neesot,” skaidro R.Raimo, uzsverot, ka aktīvās atpūtas sporta bāzes iedzīvotājiemir pieejamākas nekā slēgtās sporta bāzes. Viņaprāt, Latvijā, spriežot par dabas parku izmantošanu, visa uzmanība tiek vērsta tikai uz dabu, biotipiem, netiek meklēta vidusceļš. „Zelta vidusceļu var vienmēr atrast, arī dabas parku izmantošanā un dabas aizsardzībā,” uzskata R.Raimo un ir pārliecināts, ka arī Ogres Zilo kalnu dabas parka izmantošanā izdosies atrast vidusceļu.

Par to gan nav pārliecināts Modris Krūze, kuram tā arī nav izdevies realizēt tramplīna izbūves ieceri, lai gan pašreizējā dabas aizsardzības plāna kartē vieta tramplīnam ir iezīmēta. „Līdz šim no „Rīgas mežiem” esmu saņēmis tikai noraidošas atbildes,” atklāj M.Krūze un ir visai skeptiski noskaņots par lietu tālāko attīstību.

Plāns jāizstrādā šogad

Noslēdzot pirmo tikšanos reizi, kas iezīmē jaunā Ogres Zilo kalnu dabas parka dabas aizsardzības plāna izstrādes sākumu, Dabas aizsardzības pārvaldes un reizē arī dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas pārstāvis J. Krūmiņš atgādināja, ka dabas aizsardzības plāna būtība ir sabalansēt cilvēka vēlmes un darbību ar dabu.

Tālākā rīcība, izstrādājot plānu, būs šāda: viena mēneša laikā pēc pirmās sanāksmes tiks izveidot darba grupa, iekļaujot tajā valsts un pašvaldības, kā arī sabiedrisko organizāciju un biedrību pārstāvjus. Pēc tam, veicot nepieciešamos izpētes darbus, taps plāna projekts, kuru nodos sabiedriskajai apspriešanai. Pēdējā etapā plāna izstrādes darba grupa izvērtēs sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos priekšlikumus un iesniegs sagatavoto dabas aizsardzības plānu apstiprināšanai Vides ministrijā.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

gāzi grīdā 
2010-03-24  13:38:29
Kāds tur vidusceļš! izpostīsim Zilos kalnus, izbagarēsim Daugavu un kasīsim pakaušus!

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
          1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības