Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Emīls Saliņš, Individuāli praktizējošs zvērināts advokāts, tālr. 26071751
  Publicēts: 2009-12-22  20:05:00 / Kārtība
 
 Ziņot redakcijai  

Bieži vien komersanti, kā arī fiziskās personas, otras puses pielīgto saistību neizpildes gadījumā, izmanto iespēju Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt pieteikumu tiesā saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, jo šis process ir daudz efektīvāks un ātrāks nekā tiesāties prasības tiesvedības kārtībā.

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir speciāls tiesas procesa veids, saskaņā ar kuru pieteicējs (kreditors) pēc Civilprocesa likuma 400.panta pirmajā daļā norādītā akta un ievērojot šajā likumā noteiktos nepieciešamos priekšnosacījumus, lūdz tiesu pakļaut attiecīgo saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai. Pieteikumu tiesnesis izlemj vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam. Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš sešu mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu.

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana kā efektīvs tiesas procesa veids ir aktuāls šobrīd, kad ekonomiskā situācija valstī ir pasliktinājusies un komersantiem, kā arī privātpersonām, var rasties vai ir jau radusies nepieciešamība piedzīt parādus .Tomēr, jāņem vērā, ka Civilprocesa likuma 400.pants ierobežo saistības, kurām ir pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana un tie ir:

1) pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu;
2) pēc notariāli apliecinātiem un tiem juridiskā spēka ziņā pielīdzinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu;
3) pēc notariāli apliecinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem īpašuma nomas vai īres līgumiem, kas paredz nomnieka vai īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai īrēto īpašumu (izņemot dzīvokli), kā arī pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu;
4) pēc protestētiem vekseļiem.

Praksē ne reti rodas jautājums, kas Civilprocesa likuma izpratnē tiek saprasts ar „notariāli apliecinātiem līgumiem” .

Šoreiz aplūkosim Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 27.augusta lēmums lietā Nr. SPC-49 „SIA „Pilsētas Privātais Fonds” pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pret V.J. un S.J.”, ar kuru Senāts sniedz interpretāciju jēdzienam „notariāli apliecināti līgumi”.

Pirmās instances tiesas lēmums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu nav pārsūdzams un iespējams tādēļ lietas protesta kārtībā līdz Senātam nonāca reti. Tādējādi, bija iedibinājusies tiesu prakse, saskaņā ar kuru saistību piespiedu izpildīšanai bezstrīdus kārtībā pietika tikai ar to, ka notārs ir pārbaudījis līgumslēdzēju identitāti un apliecinājis viņu paraksta īstumu uz līguma.
 
Senāts 2008.gada 27.augusta lēmumā lietā Nr. SPC-49 norādījis, ka saskaņā ar Notariāta likuma 116.pantu dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai paraksts īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem, un līdz ar to šādi dokumenti neatbilst Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 2.punktā izvirzītajiem kritērijiem un nevarēja būt pamats pieteikuma iesniegšanai par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Pirmās instances tiesas tiesnese ir pretēji Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 2.punkta noteikumiem pakļāvusi bezstrīdus piespiedu izpildīšanai privātu saistību, kuras īstumu un piedziņas pamatotību var izlemt tikai prasības tiesvedības kārtībā.

No Senāta sprieduma secināms, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 400.pantam saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc notariāli apliecinātiem līgumiem iespējama tikai tad, ja atbilstoši Notariāta likumam līgumu taisījis notariāla akta veidā, proti, noskaidrojis notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pierakstījis personu paziņojumus, iepazīstinājis dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām. Notariāla akta veidā sastādīts dokuments ir atzīstams nevis par privātu, bet gan publisku dokumentu, par kura tiesiskumu ir atbildīgs arī notārs un tiesai nav nepieciešams vēlreiz pārliecināties par šā dokumenta tiesiskumu.

Tādējādi Senāts, tulkojot Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 2.punktu, ir ieviesis skaidrību par šajā pantā ietvertā jēdziena „notariāli apliecināti līgumi” tulkošanu. Tas savukārt gadījumos, kad līgums nav noformēts notariāla akta formā, aizsargā līguma dalībnieka tiesības, jo personai, pret kuru tiek celta prasība, nevis prasīta saistību bezstrīdus piespiedu izpilde, ir daudz plašākas iespējas likumā noteiktajā kārtībā aizstāvēties pret celto prasību.

Tādējādi, līguma slēdzējām pusēm jau pie līguma noslēgšanas būtu ieteicams pārdomāt līguma iespējamās piespiedu izpildīšanas iespējas un gadījumā, ja kāda no līguma pusēm vēlas nākotnē izmantot saistību piespiedu izpildīšanu bezstrīdus kārtībā, līgums būtu sastādāms notariālā akta formā.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
          1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31            





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības