Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļa
  Publicēts: 2014-10-03  09:37:00 /
 
 Ziņot redakcijai  

   

Arī šajā vasarā Ogresgala pamatskolā veikti dažādi darbi, kas uzlabo gan skolēnu, gan skolotāju dzīvi skolā – skolēniem notikusi aizraujoša nometne, pie skolas atklāts zemo virvju centrs, izveidota sajūtu taka, veikti dažādi remontdarbi.

Pieaudzis skolēnu skaits
Ogresgala pamatskolas direktore Skaidrīte Butāne ar prieku stāsta, ka šajā mācību gadā skolā pieaudzis skolēnu skaits. Pagājušajā gadā Ogresgala pamatskolā mācījās 155 skolēni, šogad – 164. Lielākais skolēnu skaits ir 1. līdz 4. klasēs. Skolas gaitas šogad uzsācis 21 pirmklasnieks. Skolā strādā 17 skolotāji. “Šogad skolā ir jauna vizuālās mākslas skolotāja – Inga Petkeviča, kura vada arī vizuālās mākslas pulciņu. Tā kā skolā mācās vairāk zēnu, šogad sadarbībā ar Handbola klubu un Ogres novada sporta centra vadītāju Māri Kuriloviču skolā 3. un 4. klases skolēniem tiek piedāvāts handbola pulciņš, kuru vada Latvijas izlases spēlētājs Arnolds Straume,” stāsta S. Butāne.
 
Gaidu un skautu vienība
Šajā vasarā Ogresgala pamatskolas 23 skolēniem (2. līdz 8. klase) bija iespēja piedalīties piecu dienu nometnē, kuru vadīja skolotājs Jānis Iklāvs, kurš ir biedrības “Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija” Latvijas Skautu priekšnieks. Nometnē izmantoti arī šīs organizācijas elementi, kas radījis lielu interesi skolēnos, līdz ar to šajā mācību gadā skolā tiks piedāvāta iespēja apmeklēt gaidu un skautu vienību. Skolotāja Zanda Puķāne strādās ar mazskautiem un guntiņām, bet skolotājs Jānis Iklāvs – ar gaidām un skautiem.
 
Mēģina izprast vides problēmas
Kopš 1992. gada skola darbojas Baltijas jūras projektā, kura mērķis ir veidot skolēnu izpratni par zinātnisko, sociālo un kultūras aspektu ietekmi uz cilvēku un dabu, veidot starptautisku sadarbību vides problēmu risināšanā un iemācīt skolēnus novērot dabu un saprast vides problēmas reģionālā un globālā mērogā. Projekta ietvaros skolēni un skolotāji piedalās starptautiskajās konferencēs, semināros, nometnēs un konkursos, kā arī Latvijas mēroga semināros, nometnēs, konkursos un pasākumos.
 
Īsteno vides izglītību
Kopš 2007. gada Ogresgala pamatskola aktīvi iesaistījusies starptautiskajā ekoskolu programmā, kas ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Pie skolas arī šogad plīvo Zaļais karogs, kas ir ekoskolu programmas simbols – atzīta un prestiža vides kvalitātes zīme, ekosertifikāts, ar ko lepojas skolas visā pasaulē. Karogu skola saņem pēc sekmīgi veikta darba un starptautisko kritēriju izpildes. “Šī gada programmas tēma ir skolas apkārtne un vide. Pamazām veidojam skolas apkārtni tādu, lai tā būtu piemērota āra nodarbībām. Jau šobrīd pie skolas ir īstenots projekts “Gada koks”, “Zaļā grāmata” un “Horoskopu koks”, ir izveidota zaļā klase, šovasar ierīkots zemo virvju centrs un izveidota sajūtu taka, netālu no skolas ir dabas taka,” darbošanos ekoskolu programmā raksturo S.Butāne. Skola iesaistījusies arī “Latvijas valsts mežu” iniciatīvā – projektā Mammadaba, kas saistīts ar vides izglītību. Ogresgala pamatskola darbojas arī Comenius Regio programmas divu gadu projektā “Āra apmācība visiem”, kurā darbojas arī Jaunogres, Suntažu, Madlienas vidusskola un Bērnu vidusskola Rīgā. Projekta ietvaros šogad skolā plānots ierīkot kukaiņu māju un izveidot āra mūzikas klasi āra nodarbībām.
 
Lekcijas par vidi un veselību
Skolā tiek domāts arī par bērnu garīgo attīstību – vismaz reizi divos mēnešos skolā viesojas kāds interesants cilvēks, kurš bērniem sniedz noderīgu informāciju par vides un veselības jautājumiem. Septembrī skolā viesojās Rita Poikāne no Hidrobioloģijas institūta, stāstot par Baltijas jūras aizsardzības jautājumiem.
 
Skolēni nēsā skolas formas
Lai skolēni izjustu lielāku vienotību un piederību savai skolai, pirms trim gadiem skolā ieviesta jauna tradīcija – pelēkas un zilas krāsas formas ar skolas logo. Šobrīd tās nēsā 80 % skolēnu. “Gada beigās vecākiem ir iespēja iegādāties vai samainīt formas par lētāku naudiņu no tiem, kuriem tās vairs nevajag vai neder. Formu ieviešana bija skolēnu un vecāku padomes pieņemts lēmums,” skaidro S. Butāne.
 
Jauns mājturības kabinets
Šajā vasarā skolā izdevies paveikt vairākus saimnieciskus darbus. Pabeigts mājturības kabinets, kas izveidots pie ēdnīcas – izremontēta telpa, kas aprīkota ar nepieciešamajām mēbelēm un tehniku. Izmaiņas piedzīvojis arī foajē, kur veikts remonts, uzstādīti jauni stendi informācijas izvietošanai, dekoratīvi elementi un ekrāns, kas informē par skolas jubilāriem, skolēnu sasniegumiem, pasākumiem, rāda laiku un datumu. Foajē novietots arī īpašais Mammadaba stends, uz kura izvietotas figūras, kas iegūtas par dažādu ar vides izglītību saistītu pasākumu īstenošanu. Šajā vasarā nomainītas trīs lielās jumta virsgaismas, kas bija nolietojušās un putnu saknābātas. Šogad iegādāts arī konteiners – noliktava, kurā glabāsies dažādi saimniecisko darbu piederumi, nolietoti krēsli un galdi. S. Butāne piebilst, ka šajā gadā skolā plānots veikt remontdarbus skolas sanitārajos mezglos, izveidot skapi mūzikas instrumentiem kora kabinetā.
 
Idejām bagāti skolotāji
Skolas direktorei lepnums par savu kolektīvu un skolēniem: “Es lepojos ar visu savu kolektīvu! Skolotāji vienmēr atbalsta idejas, kuras viņiem pamet kāds cits, un arī paši ir ideju bagāti un aktīvi darbojas. Man ir prieks par skolēniem, kuri labi mācās angļu valodu un labprāt piedalās un gūst pieredzi starptautiskos projektos. “Viens no aktīvākajiem skolotājiem ir Jānis Iklāvs, kurš Ogresgala pamatskolā sāka strādāt pirms diviem gadiem. Pirms tam Jānis strādāja un vēl aizvien strādā arī PII “Ābelīte”. Interesanti, ka Jānis ir ieguvis pirmsskolas audzinātāja izglītību un ir viens no nedaudzajiem audzinātājiem – vīriešiem Latvijā.
 
Skolotājs Jānis – bērnudārza audzinātājs
Jānim ir tikai 26 gadi un viņš ir enerģijas pilns sniegt savas zināšanas un pieredzi visa vecuma bērniem. “Esmu dzimis un audzis Rīgā, pārcēlos uz Ogresgalu pirms trim gadiem, kad iepazinos ar savu draudzeni. Man vienmēr ir saistījuši lauki, tāpēc esmu diezgan laimīgs, ka esmu nonācis šādā lauku vidē,” nokļūšanu Ogresgalā raksturo Jānis. J. Iklāvs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) ir ieguvis bakalaura grādu kā pirmsskolas skolotājs un maģistra grādu pedagoģijā. Vaicāts par šādas izvēles iemesliem, Jānis atbild, ka tas noticis nejauši. “Es jau 11. klasē domāju – ja es iešu kaut kur tālāk mācīties, tad uzvēlēšos pedagoģiju. Tomēr sākumā iestājos ģeogrāfos, bet Latvijas Universitātē izvēlētā programma man tomēr nebija īstā. Jā, man patīk āra dzīve, bet mācības nesaistīja, tāpēc aizgāju. Tad skatījos, ko pedagoģijas jomā piedāvā augstskolas. Izvēlējos RPIVA, kur man piedāvāja kļūt par bērnudārza audzinātāju. Sākumā mēs bijām apmēram 40 studenti, protams, es biju vienīgais vīrietis. Skolu pabeidza seši vai septiņi audzinātāji,” smaidot piebilst Jānis.
 
No pēdējiem soliem pirmajā
“Studiju sākumā auditorijās es sēdēju pašās beigās, pirmo gadu tikai klausījos. Jaunās mātes runāja par bērnu audzināšanu – no tā es neko nesapratu, es pat bērnudārzā nebiju gājis. Otrā kursa vidū nolēmu pamēģināt pieteikties darbā, izsūtīju pieteikumus un pavisam drīz saņēmu darba piedāvājumu. Sāku strādāt bērnudārzā “Sprīdītis” Āgenskalnā. Nokļūstot bērnudārza vidē, uz mācībām sāku skatīties savādāk. Pamazām no pēdējiem soliem nonācu pirmajā rindā un varēju sniegt padomus kursa biedrenēm,” saka Jānis.
 
Ieslēdz datoru un izslēdz bērnu
“Kā vīrieti man noteikti ir citādāks skatījums un dzīvi un lietām nekā sievietēm. Es zinu, ka nevaru bērniem dot mātes mīlestību, uz to nemaz nepretendēju, taču varu iemācīt, kā zāģi rokās turēt, kā par sevi pastāvēt un sevi aizstāvēt, un tas man sagādā prieku. Mani ļoti bieži bērni ir saukuši par tēti, tas gan man nepatīk, jo tajā brīdī man šķiet, ka es jaucos kāda ģimenē. Saprotu, ka tas ir tādēļ, ka bieži vien bērnus audzina tikai mātes vai arī vecākiem nav laika – viņi ieslēdz datoru un televizoru, lai izslēgtu bērnu. Bērniem pietrūkst vīrieša uzmanība. Tas nav pareizi, jo ģimene sastāv no abiem vecākiem, nevis no skolotāja,” pārdomās dalās J. Iklāvs. Tagad, kad viņš sācis strādāt arī pamatskolā, sākumklasēs pamanījis, kas ar bērniem bērnudārzā darīts nepareizi. “Mēs audzinām ļoti atkarīgupaaudzi – atkarīgu no pieaugušajiem, draugiem, ģimenes, apkārtējiem. Tādu, kas paši par sevi nevar pastāvēt un ir pieraduši, ka viņu vietā visu izdarīs kāds cits. Tas ir skumji un raisa pārdomas par to, kas ar viņiem notiks pēc 20 gadiem? Bērniem jābūt patstāvīgākiem, lietas jānoved līdz galam, jābūt cieņai pret vecākiem cilvēkiem, arī pret skolotājiem. Reizēm mani izbrīna, kā bērni runā ar saviem vecākiem, vecvecākiem vai skolotāju. Manā bērnībā tā nebija pieņemts.”
 
Katra diena – unikāla
Darbu ar bērniem bērnudārzā Jānis raksturo šādiem vārdiem: “Katra diena ir unikāla. Sākot strādāt bērnudārzā, uztaisīju shēmu, kā strādāšu, bet jau pēc mirkļa sapratu, ka tas nedarbojas! Ir jājūt, ko bērni grib, ir jāizkāpj no rāmjiem un jābūt ļoti kreatīvam. Darbs jāplāno arī tā, lai sanāktu pastrādāt individuāli, tad darba kvalitāte ir daudz augstāka.”
 
Īsteno dažādus projektus
Šobrīd PII “Ābelīte” Jānis strādā tikai vienu dienu, pārējo laiku - Ogresgala pamatskolā par skolotāja palīgu un sevi sauc par visstrādnieku. Lielākā enerģija tiek veltīta dažādu projektu īstenošanā. Pagājušajā gadā, piedaloties pašvaldības projektu konkursā “Veidojam vidi ap mums Ogres novadā”, sporta zālē izdevies uzstādīt klinšu kāpšanas sienu. Šogad skolā ar slacklineLV Team un Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas atbalstu izdevies izveidot atklāts zemo virvju centrs, kur skolēni var lentot jeb slekot  (no angļu valodas slacklining). Interneta resursi vēsta, ka lentošanas aizsākumi datēti ar pagājušā gadsimta 80. gadiem, kad ASV, Vašingtonā, puikas kā laika kavēkli izmantoja ap stāvlaukumu apjoztas norobežojošas ķēdes. Mūsdienās šī nodarbošanās izveidojusies par pastāvīgu sporta veidu ar speciāli veidotām lentām, sacensībām un rekordiem. Viens no labākajiem lentotājiem Latvijā – Uģis Čakars skaidro, ka lentošana ir staigāšana pa 2,5 līdz 5 cm platu lentu, noturot līdzsvaru. Šis sporta veids attīsta kāju locītavas, muskuļus, mugurkaulu, nostabilizē ķermeni, stiprina mugurkaulu, cilvēks iegūst stabilu līdzsvara izjūtu. Lenta uzstādīta arī pie pašas skolas, pa kuru skolēni labprāt lento starpbrīžos. “Zemo virvju centru skolnieki varēs izmantot gan pēc stundām, gan āra stundās, mācoties sadarboties, palīdzot viens otram noturēties uz lentas,” skaidro J. Iklāvs. Aktīvo iesaistīšanos skolas infrastruktūras uzlabošanā skolotājs pamato šādi: “Man patīk, ka tur, kur es esmu, ir labi. Patīk, ka varu skolēniem dot kaut ko no sevis un padarīt interesantāku dzīvi. Prieks īstenot projektus, kas uzlabo infrastruktūru un skolēniem rada jaunas iespējas. Tiem, kuri dzīvo ārpus pagasta, ir ierobežotas iespējas tikt uz mājām tūlīt pēc stundām, jo sabiedriskais transports ir tad, kad ir – līdz ar to zemo virvju centrs ir iespēja patīkami, interesanti un lietderīgi pavadīt laiku. Es arī vēlos popularizēt lentošanu, jo tas ir pavisam jauns sporta veids Latvijā.”
 
Sapnis – zemais meža kaķēns
Runājot par savu nākotni, Jānis šaubās, vai tā būs saistīta ar bērnudārzu, jo darbā ar mazajiem jūtas sevi izsmēlis, turklāt nevar nepieminēt atalgojumu, ar kuru grūti uzturēt ģimeni. “Ja man būs kāds labāks piedāvājums, es to izmantošu,” saka Jānis. Darbā skolā viņam ir vēl idejas, kā padarīt interesantāku skolēnu ikdienu – viņš pie skolas vēlētos izveidot kaut ko līdzīgu Siguldas atrakcijai “Meža kaķis”. “Tas varētu būt tāds “Zemais meža kaķēns” – kustīgi elementi nedaudz virs zemes, tas būtu interesanti,” saka Jānis, tomēr tā esot visai utopiska ideja, jo pie skolas nav daudz koku, kuros atrakcijas izvietot, turklāt tas būtu dārgs projekts.
 
Bija skarbi, bet visi izturēja
Jānim ir liels prieks par vasarā organizēto dienas nometni Ogresgala pamatskolas bērniem, ko viņš rīkojis kopā ar draugu no Skautu organizācijas un lentošanas ieviesēju Latvijā Dāvi Kiršfeldu. “Nometne bija vērsta uz patriotisku audzināšanu. Katru rītu notika karoga pacelšanas ceremonija un ierindas mācība. Mēs devāmies geokešingā jeb slēpņošanā (meklē kādu noteiktu vietu vai lietu pēc norādīta apraksta vai koordinātām) pa Ogres upes tiltiem, pildījām dažādus komandu veidošanas uzdevumus, devāmies divu dienu ekspedīcijā par Ložmetēju kalnu, apguvām āra dzīves pamatus – kurināt ugunskuru, gatavot sev ēst, palikt pa nakti brīvā dabā. Nebija labi laika apstākļi, bija skarbi, bet visi izturēja,” priecājas J. Iklāvs. Šādu nometņu organizēšanā Jānim ir liela pieredze, jo viņš darbojas arī āra dzīves apmācības centrā “Pelēkais vilks”, kas vasarā organizē dažādas komercnometnes, pieredze uzkrāta arī darbojoties Latvijas gaidu un skautu centrālajā organizācijā. “Es jūtu tādu aicinājumu sevī. Lai būtu skolotājs, ir jābūt altruistiskām tieksmēm, man patīk, ja skolēniem varu dot kaut ko jaunu un viņiem saistošu. Ir brīži, kad esmu noguris, bet, kad redzu viņos prieku, tas sniedz gandarījumu un spēku turpināt,” atklāj Jānis.
 
Nometne mums patika!
Nometnē vasarā piedalījās arī Pāvils Tiščenko, kurš mācās 5. klasē: “Nometnē bija dažādas interesantas nodarbības – mēs staigājām pa virvēm, braucām uz mežu un tur nakšņojām. Iepriekš nebiju neko tādu darījis, bailīgi bija, gribējās mājās. Bet es izturēju, visu nakti negulēju – nevarēju aizmigt. Daži gulēja teltī, daži zaru būdā, es – pie ugunskura uz zemes. Pašiem vajadzēja ēdienu gatavot, taisījām vakariņas un brokastis. Es gribētu vēl tādā nometnē piedalīties. Iešu arī skautu pulciņā, jo man gribas iemācīties visādas izdzīvošanas lietas, gribu izjust, kā agrāk dzīvoja cilvēki – bez tehnikas. Skolotājs Jānis visu ko interesantu organizē un realizē.”
 
Nometnē piedalījās arī 5. klases skolnieks Henriks Garokalns: “Nometnē man patika, interesantākais bija mežā pavadītā nakts. Visu nakti negulēju. Nometnē mēs staigājām pa virvēm, tagad, kad pie skolas uzstādītas lentas, man jau izdodas labāk. Visos starpbrīžos ejam staigāt pa lentu.”
 
Par J. Iklāva īstenoto projektu – zemo virvju centru pie skolas priecājas arī Arnolds Polis, 6.klases skolnieks: “Agrāk nekad neko tādu nebiju darījis, man patīk, tikai grūti līdzsvaru noturēt, var nokrist, tāpēc labāk iet sāniski. Patīk arī izjūtu taka. Man patīk mācīties šajā skolā – labi, ka maza skola, mazāk bērnu. Es dzīvoju Ogrē un mani uz Ogresgalu vadā mamma. Man patīk, ka mēs nākam ārā zīmēt, tad sēžam zālē. Notiek pārgājieni pa dabas taku, ziemā pie upes pētām, cik biezs ledus.”
 
Pievienotās saites
Ogresgala VPII “Ābelīte” labiekārtoti rotaļu laukumi
Ogresgala pamatskolā atklāts zemo virvju centrs 

   

   

   

   

   




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

Skolniece 
2014-10-07  11:03:43
Izskatās ļoti mājīga skola:)

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31      





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības