Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ikskile.lv
  Publicēts: 2013-01-10  11:12:00 / Kultūra
 
 Ziņot redakcijai  

   

Decembra sākumā apritēja gads kopš Ikšķiles novadā durvis vēra jauna iestāde, kuras galvenais mērķis ir izglītot sabiedrību par Latvijas pagātni, kā arī saglabāt kultūrvēstures materiālās un nemateriālās liecības nākošajām paaudzēm. Par padarīto stāsta Kaspars Špēlis Ikšķiles novada kultūras mantojuma centra "Tīnūžu muiža" vadītājs.

 

Kultūras mantojuma centrs „Tīnūžu muiža” tika atklāts 2012. gada 2. decembrī, piedaloties Ikšķiles novada pašvaldības vadītājiem, Aizsardzības ministrijas, Latvijas armijas pārstāvjiem, Vācijas militārajam atašejam, Kara muzeja darbiniekiem un citiem ne mazāk svarīgiem viesiem. Šis gads mantojuma centram bijis aktīvs un veiksmīgs. Šajā rakstā sniegšu ieskatu par iestādes paveikto. Mans uzdevums nav pārstāstīt visus notikumus, bet iezīmēt centra attīstības virzienus un nozīmīgākos sasniegumus.

Kā viens no pirmajiem centra organizētajiem pasākumiem, kurš Ikšķiles novada vārdu spēja iznest ārpus Latvijas valsts robežām bija lielākā Latvijas vēsturē organizētā militārās vēstures rekonstrukcija „Lindenberg 1944”, kurā tika izspēlēta 2. pasaules kara kaujas epizode. Rekonstrukcijas mūsdienās ir ļoti efektīvs veids, kā stāstīt par dažādiem vēstures notikumiem, ļaujot skatītājam nokļūt paša notikumu epicentrā, ļaujot patstāvīgi domāt un izdarīt savus secinājumus. Rekonstrukcijā piedalījās ap 150 dalībnieku no vairākiem Baltijas valstu militārās vēstures rekonstrukcijas klubiem, bet pasākums Tīnūžos pulcināja aptuveni 2600 apmeklētāju. Šāda kauja vēsturiski nekad Tīnūžos nav notikusi, bet tās scenārijs tika balstīts uz reālu Otrā pasaules kara kauju praksi. Apmeklētājiem bija arī iespēja iepazīties ar 2. pasaules kara tehniku, ieročiem un izstādi par Latvijas iedzīvotājiem Otrajā pasaules karā, dažādu okupācijas armiju sastāvā.

2011.gada septembra sākumā tika aizsākta tradīcija- atzīmēt gadadienu kopš kaujām pie Mazās Juglas upes 1917. gadā. Vēsturiski kaujas notikušas Tīnūžu apkārtnē un tās ieņem nozīmīgu vietu Eiropas militārajā vēsturē. 2012. gadā Tīnūžos tika atzīmēta 95 gadu jubileja kopš latviešu strēlnieku cīņām. Septembra sākumā piemiņas pasākumā piedalījās vairāki desmiti viesi no Salaspils un Ogres novadiem kā arī tika iesaistīti Ogres 54. bataljona zemessargi un studentu korporācijas „Selonija” jaunieši, kuri autentiskās vācu un latviešu strēlnieku uniformās piešķīra pasākumam papildus vērienu. Uz piemiņas pasākumu bija ieradušies aptuveni 150 cilvēki, kuriem pēc tam tika piedāvāta neliela ekskursija ar autobusu pa kauju vietām. Uz Tīnūžiem atbrauca vairāki autobusi no Salaspils novada, Doles muzeja darbinieku organizētā braucienā ar mērķi iepazīstināt iedzīvotājus ar vēstures notikumiem, kas arī ir skāruši Salaspils novadu.

Par godu 95 gadu jubilejai, divus gadus Ikšķiles novadā, karavīru kapsētās norisinājās apjomīgi teritorijas sakopšanas darbi, kuru laikā kapsētas tika rekonstruētas un atbilstoši sakoptas. 2012. gadā pie piecām karavīru kapsētām tika uzstādīti informatīvie stendi latviešu un vācu valodā. Septembra beigās Tīnūžos pulcējās aptuveni 450 jaunieši no Ogres un Ikšķiles novadiem, lai piedalītos vairāku stundu pārgājienā pa latviešu strēlnieku cīņu vietām. Šis pasākums tika organizēts sadarbojoties ar Patriotiskās audzināšanas un militāras tuvcīņas skolu un Ogres zemessardzi. Mērķis bija jauniešus ne tikai izglītot par pagātnes notikumiem, bet arī veicināt velmi sevi fiziski attīstīt. Galapunktā jauniešus sagaidīja pusdienas un iespēja izbraukāties ar armijas visurgājējiem. Spriežot pēc labajām atsauksmēm no klases audzinātājām, jauniešiem iespaidi par pasākumu paliks spilgtā atmiņā.

Papildus jāmin arī Līvu dienas Ikšķiles novadā. Šis pasākums nebija centra organizēts, jo darbu pie pasākuma programmas uzņēmās Līvu kultūru pārstāvošās organizācijas. Kultūras mantojuma centrs sagatavoja izstādi, eksponējot pirmo reizi arheoloģisko materiālu no Tīnūžu un Ikšķiles līvu kapu laukiem, kurš ikdienā glabājas Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja fondos. Izstādē bija redzamas grezni līvu sieviešu rotaslietu paraugi, rekonstruēto tērpu reprodukcijas un citas nekad agrāk neizstādītas lietas. Līvu valoda joprojām Ikšķiles novada ir saglabājušies ģeogrāfiskie nosaukumi, kuri atgādina, ka novadam arī „jāpieliek roka” unikālas kultūras saglabāšanā.

Turpinot iesākto tēmu par izstādēm, tad nevaru nepieminēt 2011. gadā martā organizēto izstādi Ikšķiles kultūras namā „Mēs ticējām Latvija reiz brīva kļūs” veltītu latviešu leģionāriem. Izstādes mērķis bija, neatkarīgi no Latvijai nedraudzīgu viedokļu ietekmes, iepazīstināt apmeklētāju ar leģionāru cīņas motivāciju un karavīra ikdienu, izmantojot viņu pašu atstātas liecības- fotogrāfijas, personīgas lietas un pat ieročus. Pēc izstādes tiku aicināts sagatavot to pašu ekspozīciju izstādīt ASV, par godu Filadelfijas Brīvo Latvju Biedrības 120 gadu jubilejas svētku programmas. Izstādes nosūtīšanas un manus ceļa izdevumus atmaksāja trimdas latviešu organizācijas. 

2012.gadā mantojuma centrā tika atklāta jauna izstāde „Sveicieni no frontes: latviešu leģionāru vēstules”, kur tika izstādītas vēstules, kuras nejauši tika atrastas Latgalē, kādas sagruvušas ēkas jumta konstrukcijās. Vēstulēs, tika aprakstītas leģionāru sajūtas, sūrā kara ikdiena un motivācija. Ikšķiles novadā ir dzīvojuši vairāk kā 55 latviešu leģionāru un gaisa spēku izpalīgu no kuriem mūsdienās ir palikuši vien pāris. Joprojām sabiedrībā valda daudz maldīgu uzskatu, kas gan pārspīlē, gan arī pilnība noliedz latviešu leģionāru nozīmi un ar šādām izstādēm ir jākliedē radušos maldus.

Kultūras mantojuma centrs aktīvi veido sadarbību ar apkārtējo novadu muzejiem, kā arī apmeklētājiem piedāvā izstādes, kas balstītas uz citu muzeju krājuma materiāliem. Tā pat kultūras mantojuma centrs ir izveidojis sadarbību ar vairākiem Latvijas privātkolekcionāriem, kuri ļauj uz noteiktu laiku izstādīt kolekcijas priekšmetus. Šāda veida sadarbības ļauj apmeklētājiem iepazīties ar vērtīgiem priekšmetiem un nodrošina biežu izstāžu sagatavošanu.

Atgriežoties pie sākumā aprakstītajiem karavīru kapsētu sakopšanas darbiem, man jāatzīmē, ka tieši kultūras mantojuma centrs „Tīnūžu muiža” pārauga kapu kārtību un organizē to sakārtošanas procesu. Tieši šīs lietas sakarā es saņēmu uzaicinājumu no Vācijas militāra atašeja Latvijā ierasties Vācijas vēstniecībā uz pārrunām, lai spriestu par iespējamiem kopīgiem darbiem Vācijas armijas kapsētās Ikšķiles novada. Atgādināšu, ka novadā ir 5 Vācijas armijas kapsētas, kurās apbedīti  arī latviešu strēlnieki. Sarunu laikā Vācijas militārais atašejs izteica atzinību, ka īsā laika periodā Ikšķiles novadā ir atrisinātas vairākas problēmas, kuras citur Latvijā neļauj gādāt par šīm piemiņas vietām sistemātiski.

Nobeidzot rakstu man īpaši jāizceļ tas, ka jau centra atklāšanas dienā tika saņemti pirmie dāvinājumi centra fondiem. Cilvēki ir ziedojuši dažādus priekšmetus un tādā veidā atbalstījuši centra izaugsmi. Šie priekšmeti nākotnē ļauj veidot tematiskās izstādes. Centrā visi priekšmeti tiek uzskaitīti, aprakstīti un tiek glabāti atbilstoši noteikumiem, kas ļauj vēstures liecības koncentrēt vienuviet un nodrošinot tām atbilstošus apstākļus, lai saglabātu nākošajām paaudzēm. Izsaku pateicību dāvinātājiem par viņu ieguldījumu!

Runājot par centra finansiālajiem ienākumiem, tad dati ir atšķirīgi no centra apmeklējuma statistikas. Ieejas maksa skolniekiem, bērniem un pensionāriem ir 0,30 Ls, pieaugušajiem 0, 70 Ls, bet kopējie ienākumi ir ap 50,00 Ls. Tas skaidrojams ar faktu, ka neviens santīms no bērniem nav ticis iekasēts. Atsevišķas klases ieradās  no Rīgas un citiem Latvijas reģioniem, tāpat no vietējām skolām, kur jaunieši autonomi ieradās apskatīt centru- maksa par ieejas biļetēm netika ņemta. Tāpat no daudzbērnu ģimenēm un citām grupām, kurām ir nepieciešams izrādīt pretīmnākšanu – nauda netiek prasīta.

Viens gads ir pierādījis, ka šāda iestāde ir vajadzīga un nākotnē to ir nepieciešams attīstīt un paplašināt. Centrs ar izstādi vien nespēj pastāvēt un nākotnē ir nepieciešams veidot kompleksu ar tūrisma maršrutiem cilvēkiem, kuriem ir dažādas intereses. Ikšķiles novads vēstures un dabas objektu ziņā ir ārkārtīgi bagāts un mūsu uzdevums ir padarīt to saistošu un pieejamu. Muzeju šajā laika posmā ir apmeklējuši un savu ieinteresētību par tajā izvietotajām ekspozīcijām izradījuši pārstāvji no Ēģiptes, Francijas, Krievijas un Vācijas.

Darbs turpinās un ikviens ir aicināts turpmāk atbalstīt centra izaugsmi gan ar ieteikumiem, klātbūtni pasākumos un enerģiju dažādos brīvprātīgos darbos!




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31          





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības