Pārraidītajā sižetā par Ikšķiles novada pašvaldības darbībām, realizējot sporta laukuma izbūvi pie Ikšķiles vidusskolas, demonstrēta patiesībai neatbilstoša informācija, kas publiski aizskāra pašvaldības reputāciju un tās darbinieku godu un cieņu, izsakot nepamatotus un nepārbaudītus minējumus par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem un nelikumībām, kuras it kā veic pašvaldības atbildīgās amatpersonas, norāda Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca.

 

Iebildumi 14.aprīlī tika nosūtīti SIA "TV3" oficiālas vēstules formā.
 

Vienlaicīgi pašvaldība informē iedzīvotājus, ka tā, izmantojot visus nepieciešamos un likumā paredzētos līdzekļus, panāks sižetā demonstrēto nepatieso ziņu atsaukumu, pierādot savas darbības likumību un pamatotību, kā arī visu ar reputācijas atjaunošanas darbībām saistīto izdevumu piedziņu no sižeta iniciatoriem un personām, kuras izteica nepamatotos apvainojumus, norādīts izplatītajā paziņojumā.

 

Savukārt Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš norāda, ka Ikšķiles novada iedzīvotājiem ir tiesības izteikt savu atšķirīgo viedokli un masu medijam – to publiskot, taču “nav skaidra konkrētā sižeta veidotāju motivācija, pārraidot nekompetentu un nepārbaudītu informāciju, nesniedzot korektas atbildes.

 

Uzskatu augstāk minēto televīzijas raidījuma sižetu par nekorektu un tajā sniegtās ziņas par atsaucamām sekojošu argumentu dēļ:

 

Norādot uz apskatāmo jautājumu kā „atklātībā nācis fakts”, sižeta veidotāji nav bijuši informēti par patieso sporta stadiona celtniecības organizēšanas kārtību, proti, sporta laukuma izbūves projekts atbilstoši normatīvo aktu prasībām bija nodots sabiedriskajai apspriešanai, kuras gaitā jebkurš iedzīvotājs varēja iepazīties ar visiem viņu interesējošiem jautājumiem, iegūt informāciju par šo projektu, kā arī izteikt savu viedokli, kurš bija ņemams vērā projekta apstiprināšanas procesā.

 

Arī projekta lietderīguma apsvērumi nav apstrīdami – sporta laukums projektēts blakus Ikšķiles vidusskolai, kura līdz šim bija spiesta organizēt bērnu un jauniešu sportiskās aktivitātes pa pilsētas ielām un skvēriem. Nav saprotams projekta salīdzinājums ar „murgainu ideju”, ja, piemēram, Rīgas un citu pilsētu skolas ir aprīkotas ar šādiem līdzās esošiem sporta laukumiem, kas faktiski ir vispārpieņemta prakse sporta aktivitāšu organizēšanā izglītības iestādēs.

 

Atbilstoši Izglītības likuma 17.panta pirmajai daļai, pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vai tuvākajā izglītības iestādē, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes. Saskaņā ar minētās normas prasībām, nav apspriežams jautājums par to, vai vajag celt skolai stadionu, vai nevajag – tas ir pašvaldības pienākums nodrošināt un atbalstīt! Pirms pašvaldība prasa kaut kādu atdevi no sava novada bērniem un jauniešiem, tai vispirms ir jāiegulda cilvēkresursu attīstībā.

 

Kādēļ raidījuma veidotāji neapzināja skolas bērnu un jauniešu vai viņu vecāku pārstāvju, kā arī pedagogu viedokli par skolas sporta laukuma celtniecību? Tieši šie novada iedzīvotāji ir būves mērķauditorija, kuri nedomā, ka skolas sporta laukuma izbūve ir „murgainas idejas personīgos un savtīgos mērķos”. Pēc sižeta veidotāju domām bērnu, jauniešu sports un fiziskā veselība ir kļuvusi par Latvijas valsts vai pašvaldības murgu.

 

Attiecībā uz faktu, ka ir tikusi „iznīcināta visa esošā bērzu birzs”, paskaidroju, ka atbilstoši ekspertīzes slēdzienam, bērzu birzē koki bija tik veci, ka bija jāvērtē, vai tie jau neapdraud cilvēkus un ēkas, tiem vairs nebija nekādas vērtības. Savukārt, pašvaldība nocirsto koku vietā stādīs jaunus, par to tiek plānveidīgi domāts un arī darīts. Vienlaicīgi skaidroju, ka netika izcirsta visa birzs, bet tikai daļa no tās, atstājot līdzās plašu skvēru ar iepriekš izvietotiem bērnu rotaļu elementiem un skulptūrām.

 

Televīzijas sižetā izskanēja pārmetums par otra – Lupīnu ielas stadiona izveidi. Tika arī minēts, ka pašvaldība gatavojas „atstāt visu pārējo bez finansējuma”, apgalvojot, ka Lupīnu ielas stadionam jau ir piešķirts finansējums. Ja raidījuma veidotājus tas patiesi interesētu, tad pašvaldība varētu raidījumā sniegt skaidrojumu, ka šobrīd šai teritorijai tiek izstrādāts detālplānojums un norit sabiedriskā apspriešana un, ka kompleksa izbūvē nav paredzēts ieguldīt tikai pašvaldības līdzekļus, bet tiek plānots piesaistīt investīcijas no citiem finanšu avotiem, piemēram, Eiropas Savienības līdzfinansējuma nākamajā plānošanas periodā.

 

Raidījumā atspoguļotie Liānas Bokšas (sižetā - Langa) un Daiņa Bremzes izteikumi gan par iepirkuma uzsākšanas laiku, gan nepārprotamie mājieni par procedūrā uzvarējušās piegādātāju apvienības reģistrācijas laiku, gan pašvaldības projekta nepamatotu sadārdzināšanu, ir klaji melīgi un nepamatoti.

 

Informēju, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 1.panta 11.punktam, piegādātājs ir fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus. Minētā likuma 11.panta trešajā daļā ir noteikts, ka piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts - pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr pasūtītājs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams līguma noteikumu sekmīgai izpildei. Tādējādi, minētajos likuma pantos ir noteikts, ka pašvaldībai ir tiesības prasīt, lai piegādātāju apvienība organizētos atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas ir nepieciešams. Tāda ir vispārpieņemtā prakse, kuru pašvaldība un piegādātāju apvienība veica atbilstoši Publisko iepirkuma likumam. Pašvaldība uzskata, ka televīzijas raidījuma veidotāji, neprasot skaidrojumu pašvaldībai vai būvniekam, kā arī nesniedzot pietiekamu juridisko skaidrojumu šim faktam, radīja maldinošu viedokli par pašvaldības patieso rīcību.

 

Pašvaldība 8.aprīlī saņēma no būvnieka - pilnsabiedrības „C.OCK.SH” pretenziju, kurā ir izteikts šīs sabiedrības viedoklis par televīzijas raidījumu. Šajā dokumentā būvnieks norāda, ka raidījuma veidotājus nav interesējis visu šajā notikumā iesaistīto pušu viedoklis, jo neviens nav sazinājies ar viņiem un nav uzdevis jautājumus. Tāpat pilnsabiedrība norāda uz to, ka raidījuma sižets sniedz vienpusēju informāciju, tādējādi ceļot neslavu pilnsabiedrībai „C.OCK.SH” (vēstules pielikumā pretenzijas kopija). Tā kā sižetā tika apšaubīta šīs pilnsabiedrības dalībnieku darba pieredze, tad pašvaldība informē, ka savās nozarēs SIA „Sporta halle” (NMR Nr.) darbojas no 1997.gada 11.marta, SIA „Orions celtniecības kompānija” (NMR Nr.) - 1998.gada 25.septembra un SIA „Ceļdaris” (NMR Nr.) - 1991.gada 18.aprīļa (IT „Lursot” ziņas no Uzņēmumu datu bāzes).

 

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 2.panta otrās daļas 1.punktu, viens no šā likuma mērķiem ir nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem un tādējādi sekmējot viņa kā demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā.

 

Diemžēl D.Bremzes, kurš tika pozicionēts kā sportists (?!), izteiciens –„ir aizdomas par to, ka ir sadārdzināta tāme, lai kaut kas varētu „atlekt””, nav nedz profesionāls, nedz kompetents – īpaši ņemot vērā to, ka minētā persona ar tāmi nav iepazinusies. Pašvaldība neliek šķēršļus demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalībai lēmumu izstrādāšanā un, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „TV3” komanda vai intervētie D.Bremze un L.Langa (Bokša) izteiks vēlmi iepazīties ar projektu un veikt ekspertīzi - nodrošināsim visu nepieciešamo materiālu pieejamību.

 

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 50.panta pirmo daļu, 51.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, 52.panta pirmo, otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu, pieprasu atsaukt augstāk norādītajā raidījuma „Bez Tabu” sižetā sniegtās nepatiesās ziņas, norādot, tieši kuras ziņas tiek atsauktas, pretējā gadījumā pašvaldība izmantos visas normatīvajos aktos paredzētās tiesības uz sūdzību un savu aizskarto tiesību aizstāvību kompetentās institūcijās, tā I.Trapiņš.