Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Dzintra Dzene, "Ogres Vēstis Visiem"
  Publicēts: 2011-04-05  16:11:00 / Sabiedrība
 
 Ziņot redakcijai  
Dienu pēc autopārvadātāju protesta akcijas, 25.martā, Ogrē viesojās satiksmes ministrs Uldis Augulis un Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs. Viņi apmeklēja ne vien Ogres novada domi, bet tikās arī ar SIA «Ogres Autobuss» vadību, lai pārrunātu aktuālus jautājumus, kas skar pasažieru pārvadājumu jomu, kurā šogad būs krietni jāknapinās.
 
«OVV» jau rakstīja par šogad valsts budžetā paredzēto dotāciju samazinājumu autopārvadājumu jomā 20 procentu apmērā. Tas nozīmē, ka Ogres maršrutu tīklā reisu skaits jāsamazina par 230 tūkstošiem kilometru. Pretējā gadījumā gada pēdējos trīs mēnešos iestātos pilnīga visu pārvadājumu paralīze. Eļļu ugunī pielēja valdības paziņojums par vēl trīs miljonu latu samazināšanu pasažieru pārvadājumiem, kas situāciju vēl vairāk saasina.

 
Autoostu likvidēšanā nesaskata ietaupījumu
Tiekoties ar SIA «Ogres Autobuss» valdes priekšsēdētāju Artūru Bērziņu, N.Narvaišs aktualizēja jautājumu par autoostu izmantošanu. Kur rast līdzekļus triju miljonu samazinājumam? Viena no taupīšanas iespējām – reorganizēt autoostu sistēmu jeb būtībā tās likvidēt. Autotransporta direkcija šādu risinājumu neatbalsta, tomēr problēmas saistībā ar autoostām pastāv. Jautājums par starppilsētu autobusu iebraukšanu autoostā īpaši aktuāls ir Ogrē, kur autoostai jau šobrīd garām brauc divi lielākie starppilsētu pārvadātāji SIA «Nordeka» un «Norma A», pasažierus uzņemot pieturvietā uz šosejas. Tas autoostai rada zaudējumus, bet pasažieriem milzīgas neērtības. «Šajā jautājumā mēs gribētu mazliet elastīgāku pieeju, jo Ogrē tā ir dubultproblēma. Autoosta atrodas prom no lielās trases. Atsevišķi pārvadātāji uzskata, ka iebraucot viņiem tiek kavēts laiks, turklāt viņi mēģina pierādīt, ka pasažieru skaits, ko uzņem autoostā, ir mazs, bet par autoostas pakalpojumu izmantošanu jāmaksā. Pusgada laikā vēlreiz plānojam izvērtēt autoostu sistēmu. Šāds vērtējums veikts jau 2007.gadā. Nezinu, vai skatījums būs tas pats vai cits, vai atgriezīsimies pie autoostu kategorijas, vai pie tā, ka pašvaldība var noteikt, kurā vietā autobusam jāapstājas, taču reāli, visā valstī reorganizējot autoostas, ietaupījums varētu būt tikai aptuveni 200 tūkstoši latu, tāpēc neredzu tam jēgu,» atzīst N.Narvaišs.
 
Pārvadātājiem jāievēro vispārpieņemtās normas
A.Bērziņš norāda, ka Ogres autoosta nav nekāds izņēmums – arī citas autoostas iekasē iebraukšanas maksu, kas visā valstī līdzīga. «Mēs neesam izvirzījuši nekādas neadekvāti augstas prasības vai cenas. Ministru kabineta noteikumi strikti nosaka, kā aprēķināt iebraukšanas un biļešu tirdzniecības maksu. Mēģinot celt cenu, arī mēs paši kā pārvadātāji būtu cietēji. Ja viens pārvadātājs savu ambīciju dēļ var teikt, ka autoostai ir slikts apsaimniekotājs, var ignorēt vispārpieņemtās normas savstarpējā sadarbībā, te tad arī veidojas konflikts. Šajā gadījumā pārvadātājs cenšas samazināt savas izmaksas uz citu rēķina, neņemot vērā pasažieru intereses. Nedrīkst aizmirst, ka autoostai ir arī sociāla funkcija. Cilvēkiem nav jāmirkst, jāsalst, šeit viņi var saņemt informāciju un vēl citus pakalpojumus,» saka A.Bērziņš, piebilstot, ka, neiebraucot autoostā un ietaupot piecas minūtes, starppilsētu pārvadātāji dara pāri ne vien pasažieriem, bet uzkrauj lielāku slogu vietējiem pārvadātājiem. Tāpēc nav brīnums, ka SIA «Ogres Autobuss» ir vislielākā pašizmaksa valstī, kas veido 91 santīmu par kilometru.
 
Tam, ka primārajām vajadzētu būt pasažieru interesēm, piekrīt arī N.Narvaišs, kurš Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāja amatā aizvadījis tikai 100 dienas un pirms tam bijis Dobeles autoparka direktors, tāpēc situāciju labi izprot. «Svaru kausi ir divi, un pilnīga taisnība nav ne vienam, ne otram, tāpēc ir jāspēj rast kompromiss. Ja tas būtu pirmais gadījums, mēs nebūtu ļāvuši saskaņot neiebraukšanu autoostā, bet jau iepriekš bija reisi, kas neiebrauca Ogrē. Šobrīd tas jau ir pāraudzis par divu uzņēmēju strīdu. Te nav vairs runa par kādu ekonomisko pamatojumu, un diemžēl uzņēmējs to izmanto kā argumentu, ka autoostas vispār nav vajadzīgas,» atzīst N.Narvaišs.
 
Ir arī absurdas situācijas
Tikšanās laikā tika aktualizēta arī pasažieru pārvadājumu plānošana. «Varu minēt unikālu, absurdu piemēru, pie kā novedis nepārdomātais «Lotes» izveides princips. Ir vietējais maršruts Ogre – Pāvulēni (sešus kilometrus no Ērgļiem). Atpakaļ iet reiss Pāvulēni – Ogre – Rīga, kas jau ir starppilsētu maršruts. Kamēr visi bija vienā pārvadātāju lokā, viss bija kārtībā, bet līdz ar reformu, kad vietējiem pārvadātājiem tika liegta iespēja veikt starppilsētu reisus, radās problēma – Ogres autobuss tukšā atnāk no Pāvulēniem, bet «Nordekas» autobuss tukšā brauc uz Pāvulēniem. Abiem samaksā par šiem reisiem. Vai tā loģiski domājošiem cilvēkiem ir valstiska pieeja? Šai problēmai jau divus gadus esmu centies pievērst direkcijas uzmanību, taču bez panākumiem,» saka A.Bērziņš.
 
Maršrutu tīkls jāskata kopumā
«No šā gada sākuma, neraugoties uz administratīvajām un resoru barjerām, mēs sākām plānot maršruta tīklu kopumā – vilciens, reģionālie jeb plānošanas reģioni un autotransporta direkcija. Piekrītu tam, ka šobrīd nav saskaņoti vietējie un starppilsētu maršruti. Mums ir vienošanās arī ar «Pasažieru vilcienu» un līdz 1.augustam plānojam pārskatīt Pierīgas teritoriju, kur paralēli kursē elektrovilcieni un autobusi. Satiksmes ministrija strādā pie pasažieru pārvadājumu sistēmas sakārtošanas, lai nedotētu vilcienus un autobusus, kas brauc paralēli vienā maršrutā vienlaikus vai ar mazu laika intervālu. Plānots arī ieviest vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu,» skaidro N.Narvaišs. A.Bērziņš vēlējās noskaidrot, cik tālu šīs paralēles atrodas. Ja, piemēram, pasažierim jāizkāpj pie Doles, diezin vai viņš izmantos vilcienu. Satiksmes ministrs norādīja, ka katrs gadījums tiks izanalizēts atsevišķi. Precedents jau ir bijis Jelgavā, kur tika samazināti 44 autobusu reisi, taču tas nebūt neveicināja pasažieru pārsēšanos vilcienos, jo viņiem šis satiksmes veids nebija izdevīgs. U.Augulis piebilda, ka nopietna plānošana jāveic arī tādēļ, lai, piemēram, neveidotos situācija, kad, pienākot vilcienam, pirms pāris minūtēm ir aizgājis autobuss. «Tikai mazliet pārbīdot laiku uz vienu vai otru pusi, mēs iegūstam pasažierus. Tas neprasa papildu līdzekļus, vien spēju to visu saskaņot. Šiem reisiem vajadzētu būt tādos laikos un tādā apjomā, lai tie ir rentabli,» teica U.Augulis. Savukārt N.Narvaišs atzina, ka izmaksas lielā mērā plānots samazināt uz starppilsētu vai tālsatiksmes pārvadājumu rēķina. «Esam vienojušies ar Pašvaldību savienību par 500 tūkstošu latu pārdali no starppilsētas uz vietējiem maršrutiem. Pareiza plānošana šajā jomā, iespējams, ļautu masveidā neatcelt vietējos reisus vai nepaaugstināt tarifus, kas patreizējā ekonomiskajā situācijā būtu neprāts. «Maldīgs ir uzskats, ka no augšas viss labāk redzams. Plānošanai, kā jau iepriekš minēju, vajadzētu būt vienās rokās, bet informācijai jānāk no pašvaldībām, kur labāk zināms, kas ir nepieciešams. Diemžēl līdz šim tā praktiski nenotiek,» atzīst N.Narvaišs.
 
Vienmēr var atrast rezerves
Finansiālo rezervju meklējumos Autotransporta direkcija tuvākajā laikā plāno veikt arī vairākus auditus. «Ieņēmumu daļa pasažieru pārvadājumos vietējos maršrutos valstī vidēji ir 30 santīmi no biļetēm, bet dotācija – 37 santīmi. Tas kopā veido vidēji 67 santīmus kilometrā. SIA «Ogres Autobuss» izmaksas ir vienas no lielākajām valstī. Vietējo pārvadātāju uzņēmumos esam plānojuši veikt auditus, lai noskaidrotu, cik pamatota ir viena vai otra pozīcija. Negribu teikt, ka SIA «Ogres Autobuss» slikti strādā. Gluži pretēji – direkcijā šis uzņēmums tiek minēts kā viens no labajiem, bet, raugoties no ekonomiskās puses, es, būdams bijušais šāda tipa uzņēmuma vadītājs, saprotu un zinu, ka vienmēr ir iespējams atrast rezerves. Saprotu arī to, ka, 2008.gadā zaudējot starppilsētu pārvadājumu daļu, visas administrācijas un autoostas uzturēšanas izmaksas gulstas tikai uz vietējo pārvadātāju pleciem, kas izdevumus palielina. Kā jau minēju, meklēsim rezerves. Skaidrs ir arī tas, ka nespēsim izvairīties no samazinājumiem vietējos pārvadājumos, tomēr lielākā mērā tie varētu skart tālsatiksmi,» atzīst N.Narvaišs. «Mūsuprāt, esam pietiekoši piezemēti un skatāmies reāli – lauki vienmēr būs milzīgi neizdevīgi, tāpēc plānojot un organizējot to vajadzētu ņemt vērā. Lai man piedod tālbraucēji, bet, domāju, ka tieši tur meklējama šī rezerve,» piekrīt A.Bērziņš. Savukārt satiksmes ministrs U.Augulis norādīja, ka, lai ne autobusu, ne vilcienu pasažierus neietekmētu vēl papildu trīs miljonu samazinājums pasažieru pārvadājumiem, ietaupījumu plānots rast, samazinot dotāciju AS «Pasažieru vilciens» dzelzceļa infrastruktūras maksas segšanai. Šī iemesla dēļ plānots veikt grozījumus Dzelzceļa likumā. Samazinot attiecīgo subsīdiju, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, VAS «Latvijas dzelzceļš» tiks piešķirts valsts līdzfinansējums Eiropas Savienības finansētajiem ar pasažieru pārvadājumiem saistītajiem projektiem.

 




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības