Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Dodoties ilgākā prombūtnē, dzīvokļa īpašniekam jānodrošinās pret iespējamām avārijas situācijām, aicina SIA “Ogres Namsaimnieks” Ēku inženiertīklu nodaļas vadītājs Aivars Strazdiņš.

Kaut gan katram dzīvokļa īpašniekam parasti šķiet, ka viņa īpašumā nekas negaidīts nenotiks, statistika liecina, ka lielākas vai mazākas avārijas situācijas kādā no Ogres dzīvokļiem tiek fiksētas praktiski katru dienu. Skāde var būt liela, jo cauruļu plīsuma gadījumā parasti cieš ne tikai paša, bet arī kaimiņa īpašums. Zaudējumi tad jāsedz tā dzīvokļa īpašniekam, kurā notikusi avārija. Diemžēl avārijas situāciju novērst dažkārt kavē tieši attiecīgā dzīvokļa īpašnieka prombūtne. “Šādu situāciju nebūtu, ja dodoties ilgākā prombūtnē, īpašnieks aizgrieztu ciet ievadventiļus,” atgādina A.Strazdiņš. 

Riski būtu daudz mazāki, ja īpašnieki dzīvokļos uzstādītu kvalitatīvus santehnikas elementus, kas diemžēl ir dārgi. Pretēji tam, iedzīvotāji bieži vien izvēlas, piemēram, salīdzinoši lētus jaucējkrānus, kas bieži vien plīst. Ja labs jaucējkrāns var maksāt no 40 eiro un vairāk, tad lētākus un krietni mazāk kvalitatīvus var iegādāties jau par 7 eiro. Tad riski ir lielāki un ievadventiļus, iespējams, ir lietderīgi noslēgt ikreiz, dodoties ārpus dzīvokļa, rezumē A.Strazdiņš.

Protams, nereti dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka avārijas situācijas daudzdzīvokļu mājā ir apsaimniekotāja, šajā gadījumā SIA “Ogres Namsaimnieks” atbildība. Te der atcerēties Dzīvokļa īpašuma likumu, kura 4.panta pirmajā daļā ir noteikts: „Kopīpašumā esošajā daļā ietilpst: (..) dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (..).” Ja stāvvads ir kopīpašumā, tad horizontālais guļvads, kas iet uz dzīvokli un pievienots pie stāvvada, jau ir atsevišķā īpašuma daļa individuālai lietošanai. Šī savienojuma vieta faktiski ir robeža starp kopīpašumu un atsevišķo īpašumu, kas kalpo individuālai lietošanai. Ja dzīvokļu īpašnieki nav sīkāk precizējuši šo robežu, tad atsevišķā un kopīpašuma robeža ir ūdensvada savienojuma vieta un tādējādi iznāk, ka plīsusī  ūdensvada daļa ir atsevišķais īpašums, par ko atbild dzīvokļa īpašnieks.