Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Fakti.lv
  Publicēts: 2017-11-30  12:49:00 /
 
 Ziņot redakcijai  

   

Jau pavisam drīz, 9.decembrī, pulksten 17, Ogres kultūras centra lielajā zālē 70 gadu jubileju svinēs tautas deju kolektīvs "Ogre".

“Jubileju sagaidām ar ļoti labām un pozitīvām emocijām. Gatavojušies esam ļoti daudz un dikti. Sastāvs ir ļoti spēcīgs, kā vēl nekad. Esam 44 dejotāji,” kolektīva kārtējā mēģinājumā atklāj tā mākslinieciskais vadītājs Edgars Tabors. Viņš atzīst, ka kaut gan TDA “Ogre” ir jau 70 gadi, tas ir “mūžam jauns” - jaunākajam dalībniekam nupat palika 16, bet vecākajam ir 30 gadi. Interesanti, ka kolektīva dalībnieku vecumu dabiski ierobežo tā repertuārs, kas savas sarežģītības, ilguma un grūtības pakāpes dēļ nebūt nav pa spēkam katram dejot gribētājam. “Tas katram ir individuāli. Dejotājam pašam jāsaprot, kad viņš to vairs nevar izpildīt un kad jāpāriet uz nākamo līmeni, kas varbūt ir vidējās paaudzes deju kolektīvs,” skaidro E.Tabors.

Jauns repetitors un prezidente

Kopš šī gada septembra kolektīvam ir jauns repetitors, profesionāls baletdejotājs un baleta pedagogs Igors Pavļeņins. Viņs atzīst, ka iepriekš strādājis galvenokārt klasiskajā žanrā, tādēļ darbs ar latviešu skatuvisko deju kolektīvu viņam ir izaicinājums.  “Tas ir ļoti interesanti, kaut kas jauns, visu laiku ir jāmācās. Man ļoti patīk un domāju, ka rezultāts būs labs,” stāsta I.Pavļeņins. Pagājušās sezonas beigās ievēlēta arī jauna TDA “Ogre” prezidente – Elīna Kursiša. “Mēs mīlam dejot, mīlam kolektīvu, būt kopā. Vadītājs ir ļoti labs, viņš satur mūs kopā. Viena no mūsu kolektīva lielākajām un stabilākajām vērtībām, kā talismans, ir mūsu koncertmeisters Guntars Kalnciems. Viņš kolektīvam pievienojās pirms 40 gadiem. Viņš vienmēr mēģinājumu uzsāk pie klavierēm, ar skaistu, lirisku ievadu, ” atklāj E.Kursiša.

Uz mēģinājumiem brauc pat no Rīgas

TDA “Ogre” mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā - pirmdienās un piektdienās no 19:30 līdz 22:30. Turklāt uz visiem mēģinājumiem ierodas praktiski visi dalībnieki, retumis pietrūkst viena vai divu. “Mums ir studenti, kas dzīvo un mācās Rīgā, bet brauc uz mēģinājumiem Ogrē. Šābrīža sastāvs ir ļoti saticīgs, visi ir orientēti uz mērķi – tuvākais ir kolektīva jubilejas koncerts, tad skate martā un deju svētki vasarā. Visiem ir skaidrs, ka priekšnesumam ir jābūt gana kvalitatīvam gan tehniskajā izpildījumā, gan emocionāli, lai atbilstu “A” grupas ansambļa standartiem,” stāsta E.Tabors.

Jubilejas koncertam bagātīga programma

Jubilejas koncerta programmā iekļautas gan dejas, ko kolektīvs gatavo nākamgad Arēnā Rīga paredzētajam koncertam “Vēl 100 gadus dejai”, gan dažas TDA “Ogre” dalībniekiem mīļas dejas, kā arī absolūtas pirmizrādes – dejas, dažas no kurām tapušas tikai pirms mēneša. Gan TDA “Ogre”, gan kolektīva draugi izpildīs arī dejas no tā saucamā “zelta fonda”. Uz jubilejas koncertu un tam sekojošo balli īpaši aicināti tā bijušie dalībnieki. Koncertā ieeja būs bez maksas.

Tiltam šūpojoties, soli turēt nav viegli

Atskatoties uz aizvadītajiem koncertiem, E.Tabors stāsta, ka interesants izaicinājums šogad bijuši Ogres pilsētas svētki, kad TDA “Ogre” dejoja uz Ogres upes pontonu tilta. Tiltam šūpojoties, soli turēt nav viegli, atzīst atzīst kolektīva vadītājs. Daudz šajā laikā bijis arī draugu koncertu. 2016.gadā TDA “Ogre”piedalījās tautas deju ansambļa svētkos Cēsīs, kur deva savu artavu lieluzvedumā “Gredzenus mijot”. Jau pēdējās divas sezonas ansamblis gatavojas galvenokārt nākamgad gaidāmajiem XVI Deju svētkiem. Savuārt 2014.gadā  sasniegts ilgi lolots mērķis – vieta “A” grupā, kas apvieno Latvijas labākos tautas deju ansambļus.

Atskats vēsturē

TDA "Ogre" dibināts 1947./48.gadā. Par tā pirmo vadītāju kļūst Andrejs Meija. 1949.gadā kolektīva vadību pārņem ikšķiliete Helēna Paruševska, kas šobrīd dzīvo Vācijā, bet 1954.gadā par vadītāju kļūst Ivars Galanders. Radošs un bagāts darbaposms kolektīvam sākas ar 1957.gadu, kad par vadītāju kļūvusi Velta Veide. Koncertu skaits, mākslinieciskais līmenis un arī prasības pieaug un rodas doma darināt tērpus. Puiši no konservu kārbām darinājuši kniedītes vainadziņiem, zvārgulīšus villainēm, bet meitas strādājušas pie izšūšanas darbiem, adījušas puišiem zaķu valnīšus. Kad tērpi bijuši sarūpēti, braukuši draudzības koncertos uz Igauniju, Lietuvu.

Nozīmīga "Ogrei" bijusi 1967./1968.gada sezona, kad kolektīvs iegūst Tautas deju ansambļa goda nosaukumu. Par vadītāju kļūst Ēvalds Viesis. Kopš 1977.gada kolektīva koncertmeistars ir Guntars Kalnciems, kurš strādā ar dejotājiem vēl šobrīd.

1978.gadā par TDA “Ogre” vadītāju kļūst Velga Jaunzeme. Viņa kolektīvam “iedod jaunu elpu”, sakuplo ansambļa dalībnieku sastāvs. Tiek izveidota TDA studija. Pēc specialitātes Velga ir biteniece, bet stiprāka izrādās dejas un cilvēkmīlestība. Kolektīvā tiek iedibinātas jaunas tradīcijas – tiek vēlēti “Karalis un Karaliene”, kuriem bija savs zīmogs, zvērests un noteikumi, kas starp citu ir saglabājušies arī šodien. TDA var redzēt arī filmā “Puiši no Ornamenta”, jo kopā ar Ornamenta puišiem bieži tika braukts concertos.

Pēc Velgas aiziešanas ar kolektīvu sāk strādāt dejotāja ar labu skatuves pieredzi, kolektīva dvēsele – Aija Zepa, kura šobrīd Ogres Kultūras Centrā Vada vidējās paaudzes deju kolektīvu “Aija”. Pēc divām sezonām Aija aiziet dekrētā un TDA vadību uzņemas Vija Logina. Ienāk repetitors Ilmārs Dreija un 1993.g.jūlijā ansamblis aizbrauc uz Zviedriju, kur piedalās festivālā. 1993.g. kolektīva vadītāja ir Iveta Sticere, kura sarīko pirmo balli kopā ar vecākiem. Draudzības koncerts notiek Taurupes estrādē un tajā neiztiek bez nelieliem starpgadījumiem, kas tomēr nespēj izbojāt koncertu.

Vairāk kā 10 gadus TDA "Ogre" vadījusi Inga Biukšāne, kas pati savulaik ir dejojusi kolektīvā, bet kopš 2011./2012.gada sezonas sākuma Inga savu stafeti nodevusi Edgaram Taboram.

 




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības