Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste Santa Šustere
  Publicēts: 2017-08-25  15:56:00 /
 
 Ziņot redakcijai  

   

Alpīnista Aivara Bojāra (1959-1993) virsjaka ir ļoti īpašs muzeja jaunieguvums, ne tikai tādēļ, ka jaka kopā ar tās īpašnieku pabijusi vairāk kā 8000 metru augtumā ceļā uz pasaules augstāko virsotni Everestu, bet arī tādēļ, ka tā saistīta ar notikumiem, kam 1990. gadu sākumā sekoja līdzi vairāki Latvijas laikraksti.

Jaka muzejā nonākusi kā bijušā Ogres komercbankas direktora Voldemāra Eihes dāvinājums. Eihes ģimenei jaku nodevusi kaimiņiene un ģimenes draudzene, alpīnista māte Lūcija Bojāre.

Aivars Bojārs bija pazīstams un pieredzējis alpīnists, Latvijas jaunatnes kalnākāpēju asociācijas prezidents, ārsts un treneris daudziem no Latvijas 1980. gadu jaunajiem klinšu kāpējiem. Vienkāršo silto sporta virsjaku alpīnists vilcis savā pirmajā un vienīgajā kāpienā Everestā (8848 m), kad 1992. gada novembrī uzsāka ceļu pretim savam sapnim – pasaules augstākās virsotnes iekarošanai. Jaku uz krūtīm rotā emblēma ar stilizētu Lietuvas karogu un uzrakstu “Everst ‘92”, jo Baltijas alpīnistu ekspedīciju sagatavoja Lietuvas alpīnistu federācija. Lai arī alpīnisti bija rūpīgi sagatavojušies, bija iegūta nepieciešamā fiziskā sagatavotība un inventārs, jau pirms kāpiena Bojārs kādā intervijā atzīst, ka visu noteiks laikapstākļi.  Alpīnistam izrādās taisnība, un Everesta 1992. gada ekspedīcija vairāk kā 8000 metru augstumā spiesta kapitulēt slikto laikapstākļu dēļ, kad kalnā kāpējus pārsteidz sniega vētra un draudīgas brāzmas. Taču kaislīgais alpīnists nedomā atmest domu par Everestu un plāno kāpt atkal. Kādā intervijā Aivars Bojārs stāsta par savām alkām pēc kalniem: 

“Himalaji ir "baltās salas" alpīnistiem. Tas ir visas pasaules garīguma pols. Braucu uz turieni, nezinot, kas mani pievelk – vai augstās virsotnes vai garīgums. Galu galā, ja es nebūtu alpīnists, es tur ierastos kā ceļotājs. Alpīnisms ir mans ceļš, lai nonāktu šajā garīguma pasaulē. Dzīvē viss ir virzīts uz kādu virsotni. To sasniedzot, izvēlamies nākamo. Visa dzīve ir kāpšana – citreiz veiksmīga, citreiz ne. Katram cilvēkam dzīvē ir jāatrod savas "baltās salas", bet Himalaji ir universāla vieta visiem. Katram vajadzētu tur nokļūt, lai gūtu spēkus dzīvot. Varu tikai novēlēt katram atrast savas "baltās salas".”

Lai plānotu jaunu kāpienu Everestā, 1993. gada februārī Aivars Bojārs vairāku savu audzēkņu pavadībā dodas uz Kaukāzu, kur treniņkāpienā kāpj Elbrusā (5642 m). Diemžēl šis kļūst par 33 gadus vecā alpīnista pēdējo kāpienu un sapnis par Latvijas Republikas karogu Everestā paliek neīstenots. Aivars Bojārs traģiski iet bojā noslīdot pa nospoguļoto ledus klātni. Kāds alpīnistu grupas dalībnieks stāsta: “Pusceļā Aivaram paslīdēja kāja un 50 grādu slīpajā nogāzē palīdzēt nevarējām.” Vēlāk daudzi šo pieredzējušā alpīnista bojāeju salīdzina ar augstas klases pilota nosišanos, braucot ar divriteni. 

Jāatzīmē, ka 1992. gadā, kad A. Bojārs kopā ar lietuviešu ekspedīciju gatavojās “ieņemt” Everestu, tajā vēl nebija uzkāpis neviens no nule kā neatkarību atguvušo Baltijas valstu alpīnistiem. Tikai 1993. gada maijā laikraksti vēstīs, ka 10. maijā Everestu sasniedzis pirmais Baltijas valstu alpīnists lietuvietis Vladis Vitkausks. Kopā ar savas valsts karogu virsotnē uznesot arī Latvijas karogu, ko neizdevās veikt Aivaram Bojāram 1992. gada ekspedīcijas sastāvā.

 



Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības