Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

kegumanovads.lv
  Publicēts: 2017-03-23  16:34:00 /
 
 Ziņot redakcijai  

   

Apsaāvu baltas kājas,

Sasukāju gludu galvu:

Lielas dienas rītiņš bija,

Tad gribēju smuka būt.

Vēl bija nakts, kad sievas vilka goda tērpus, sēja baltus lakatus. Rīts pirms saules. Rītausma (Austra) ir rīta krēslas sākums, kad tautas nāca pa vienam, ģimenēs un pulciņos. Tā vieta, kur agrā svētdienas rītā varēja satikt vairāk ļaužu Tomes pusē, bija nolūkota jau izgājušajā gadā. Naktspērļu upīte plūst uz austrumiem – pret rītiem, pret sauli. Upes līcī, kur saulei rotāties. Sīki putni kavējās tuvējās pazarēs. Kalnā, tur tālāk augšā - ozoliņi, kur šūpoļu kārti. Dažs jau bija piedzīvojis Lielās dienas sagaidīšanu citu gadu, piedzīvoja rīta un saules godināšanas mistēriju. Pati Laima bija klātesoša. Citi nāca to satikt pirmo reizi. Lieli un pavisam mazi. Jauni un ne tik jauni. Viss sākās ar mutes mazgāšanu Pērļupītes dzirkstošajā pavasara ūdenī. Ūdenim šajā laikā ir dziedinošs spēks. Mazgāšanās pirms saullēkta palīdz cilvēkam atjaunoties un sagaidīt Sauli jau jaunā statusā.

Dabas atmoda. Dienas kļūs garākas par nakti. Ārējā gaisma lielāka par iekšējo. Daudzām pasaules tautām, domājams, arī latviešiem, pavasara vienādības ir bijušas Jaunā gada sākums. Lielā diena – saulstāvji ir viens no četriem nozīmīgākajiem Saules kalendāra pamatpunktiem. Īpaša noskaņa, neatkārtojama dabas atjaunošanās, dzīves atmoda un dzīves apliecinājuma prieks. Mēs bijām Lielas dienas sagaidīšanas pulkā. Vienreizējs rīts, kas dod spēku un enerģiju visam gadam. Saule cēlās maz pamazām, caur sidraba šķidrautiem lūkojām tās šūpošanos, kas atvizēja Naktspērļu upītes ūdens šūpolēs.

Visos gadskārtu godos klātesoši ir uguns rituāli un ziedošana. Vīri kūru ugunskuru. Dziesmas izdziedot, ziedojām ziedu, kas bija līdz paņēmies ar nolūku uzturēt dzīves kārtību, lai atjaunotu un nostiprinātu kontaktu starp divām pasaulēm.

Sarkaniem dzīpariem rotātas klūgas tika liktas lietā ļaunuma aizdzīšanai no sētas un lauka. Šie rituāli nāk no Kurzemes novadiem. Nosaucot ļaunumu vilku, lāču vai plēsīgo putnu vārdos un ar spēku metot klūgu biezākajos krūmājos, tiek aizdzītas visas raizes un nedienas. Cerēja arī sējumus nosargāt no putniem. Vēl viens rituāls, kas Kurzemē vairāk bija atpazīstams, tika veikts pēc putnu dzīšanas, tā ir rīkļu sasiešana ļaunajiem spēkiem. Sarkaniem dzīpariem rotāta lazda Naktspērļu upītes krasta uzkalnā atstāj atmiņas par Lielās dienas sagaidīšanas rituāliem:

Mēs skauģa rīklīti aizzabinājām,

Lai mūsu lopiņi bez gana auga.

Vēl viens Lielās dienas cikla svarīgais atribūts ir pūpolu zari. Pūpoliem kā pirmajiem, kas pamodušies no ziemas miega un uzņēmuši pirmos saules starus, piemīt liels spēks.„Apaļš kā pūpols... Sveiks un vesels visu gadu... Ne es peru, pūpols per...” Tā viens otru uzrunājām, piedzīvojot Lielās dienas pūpolu pērienu. Trāpīja visiem, bija liela klaigāšana un jautrība. Ik pa laikam bija gaviles. Sievas gavilēja, kā skanēja! Tuvu un tālu... Kā nu ne, Lielās dienas sagaidītāji iemēģināja Naktspērļu upītē pastaigāt basām kājām! Citiem par to bija liels prieks!

Bija pienācis laiks ieturēties ar līdzpaņemto cienastu – maizi, vīnu, dzērveņogām un visiem citiem labumiem. Lieldienu cienastā dzērvenēm ir īpaša nozīme veselības veicināšanai.

Brāļi, brāļi Liela diena,

Kur kārsim šūpulīti?

Aiz upītes kalniņāi

Div’ sudraba ozoliņi.

Kad saule jau bija pacēlusies, devāmies kalnā. Šūpoļu kāršana un vietas izraudzīšana bija īpašs goda pienākums. Vīri lūkojās: kur kārt šūpoles, kā mezglus sasiet, vai izturēs? Sievas steidza rotāt šūpoles ar plaucētiem zariņiem, pirmajiem ziediņiem un balti sārtiem dzīpariem, kas šūpoles ieceļ jau sakrālā dimensijā. Šūpošanās ir rituāls, ar kura palīdzību ļaudis nodrošina sev un savai saimniecībai, augu un dzīvnieku valstij auglību, veselību, ražību. Saimnieki kā sievišķās un vīrišķās sfēras galvenie pārstāvji tika izšūpoti paši pirmie. Šajā gadā bija liels pulks Lielās dienas sagaidītāju. Ciemiņi bija no tuviem un tāliem novadiem sabraukuši. Visi tika izšūpoti un apdziedāti.

Šķiet, galvenais Lielās dienas atribūts, bez kura nevaram iedomāties svētkus, ir OLA. Ola simboliski saistīta ar esamību, absolūtu mikrokosmosu. Tā ir pasaules radīšanas noslēpuma universāls simbols, kas parāda dzīvības izcelšanos.

Olas ne tikai ēdām, bet arī ziedojām pirms šūpoļu kāršanas ozola pakājē. Puiši zīlēja, olas metot pār ozola zariem, kam tiks sieva, kam bērniņš šogad gaidāms, kam ražīgs gads. Olas dāvinājām par šūpoļu kāršanu un šūpošanu, ripinājām – kurš tālāk, kam vairāk, taisījām olu kaujas.

Tautas ticējumi vēsta, ka:

-ja ola kaujoties nesaplīst, tam piepildās iedomātā vēlēšanās;

-no rīta vārītu un krāsotu olu ieteicams sadalīt vienādās daļās visai saimei, novēlot saticīgu dzīvošanu;

-krāsainās, stiprās olu čaumalas derēs, kā aizsarglīdzeklis, var nēsāt kabatā, somā, var nobērt gar sētmalu, var turēt mašīnā, ar domu, kā sauksi, tā atsauksies!

Agrajā rīta stundā darītais ir ar tālejošu spēku, kā šajā rītā dzīvosim, tā visu gadu turpināsim!

Gausi nāca, drīz pagāja

Tā bagāta Liela diena:

Trīs dieniņas, trīs naksniņas

Iet pār kalnu dziedādamas.

Pateicībā par 2017.gada Lielās dienas sagaidīšanu, Daina no Tomes folkloras kopas „Graudi”

   

   




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

Tomes vēlētājs 
2017-03-25  09:51:14
Kur slavenā Ķeguma trijotne (sulainis, džagulēns, mamzele)? Vēlētāji tādu attieksmi var nesaprast un nenobalsot. Ko tad?

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības