Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 18.februārī deputāti apstiprināja pašvaldības budžetu 2016.gadam. Plānotais izdevumu apjoms ļaus nodrošināt pašvaldības funkciju izpildi, kā arī paprāvu daļu finansējuma ieguldīt novada attīstībā. Par šī gada budžetu - Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis.

Domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis savā skaidrojumā par 2016.gada budžetu uzver, ka šāgada budžets ir virzīts uz attīstību un esošās infrastruktūras sakārtošanu, tātad to varētu dēvēt arī par tautsaimniecības budžetu.

Vispirms gribu pateikties visiem budžeta veidošanā iesaistītajiem pašvaldības darbiniekiem centrālajā administrācijā, pagastu pārvaldēs, iestādēs un aģentūrās. Īpašs paldies Finanšu departamenta Budžeta nodaļas vadītājai Silvijai Velbergai par augsto profesionalitāti, apkopojot visus budžeta pieprasījumus, izanalizējot tos kopā ar speciālistiem un domes vadību un, veiksmīgi sabalansējot ieņēmumus ar izdevumiem, “salikt visu pa plauktiņiem”.

Jā, šā gada budžetu tiešām var saukt par tautsaimniecības budžetu, un paldies domes priekšsēdētājam Artūram Mangulim par to, ka prioritāri budžeta izdevumi ir paredzēti vērienīgiem, uz attīstību virzītiem saimnieciskajiem darbiem novada infrastruktūras sakārtošanai. Iedzīvotāji man nereti jautā, kāpēc es, savulaik arī būdams domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos, nevarēju “izcīnīt” finansējumu infrastruktūras objektu sakārtošanai. Atbilde ir ļoti vienkārša – nebija toreizējā domes priekšsēdētāja atbalsta. Kā zināms, jebkurā pašvaldībā “naudas maka” turētājs tomēr ir domes priekšsēdētājs, jo viņš arī vada Finanšu komiteju, un no viņa attieksmes, no viņa redzējuma par novada attīstības prioritātēm ir atkarīga budžeta plānošana. Savukārt priekšsēdētāja nostāja lielā mērā ietekmē deputātu balsojumu, apstiprinot budžetu kārtējam gadam. Gribu pateikties tiem deputātiem, kuri atbalstīja sagatavoto budžeta projektu 2016.gadam, – Andrejam Ceplītim, Egīlam Dzelzītim, Jurim Laizānam, Mārim Siliņam, Dzintrai Mozulei, Dainim Širovam, domes priekšsēdētāja vietniecēm Inetai Tamanei un Ilgai Vecziediņai. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka 2016.gada budžeta izdevumu plāns izveidots tā, lai pašvaldība varētu paveikt daudzus apjomīgus darbus un sakārtot daudzas lietas iedzīvotāju labā, un viena no tām ir drošība. Ar to domāju cilvēka drošību, braucot ar transportlīdzekli, ejot pa ietvi, šķērsojot ielu, sliežu ceļu. Cilvēkam ir tiesības ikdienā dzīvot drošā, sakārtotā vidē, un tieši cilvēku drošības dēļ šogad uzsvars tiek likts uz satiksmes infrastruktūras sakārtošanu.

Šāgada budžetā ir iekļauts finansējums Mālkalnes prospekta rekonstrukcijai, jau ir noticis iepirkums un izraudzīts uzņēmums šo darbu veikšanai. Ikvienam labi zināms, ka ceļu un ielu būvdarbiem vispiemērotākais laiks ir vasara, diemžēl līdz šim vairāki projekti netika realizēti nepareizas plānošanas dēļ. Ogrē ir bijuši gadījumi, kad ielas pārbūvi sāk vēlā rudenī, kad ziema teju jau klāt. Nu nav šāds laiks piemērots ceļu būvdarbiem! Viena lieta ir “apgūt naudu”, pavisam cita – kvalitatīvi padarīt darbu! Runājot par Mālkalnes prospekta pārbūvi, gribu uzsvērt, ka šoreiz sagatavošanās rekonstrukcijas darbu veikšanai ir notikusi savlaicīgi un, ziemai beidzoties, varēs uzsākt darbus. Šogad budžetā ir paredzēts finansējums arī Amatnieku ielas pārbūvei. Iedzīvotāji jau sen gaida, lai pašvaldība pievērstu uzmanību ielām ar grants segumu, un ar Amatnieku ielas pārbūvi sāksies ielu sakārtošana Kartonfabrikas rajonā – katru gadu pa vienai ielai. Šogad tiks sagatavots būvprojekts Birzgales ielas pārbūvei, lai 2017.gadā realizētu, pēc tam turpināsies nākošo ielu remonts – pēc noteikta grafika, savlaicīgi izstrādājot būvprojektu un veicot iepirkumu. Līdz ar ielu seguma maiņu tiks veikta arī lietus notekūdeņu sistēmas sakārtošana, kas šajā dzīvojamo māju apbūves rajonā ir ļoti aktuāla problēma.

Brīvības ielas rekonstrukcija ir veikta līdz Rūpnieku ielai, tagad ir jāturpina šīs ielas pārbūve tālāk, līdz pilsētas robežai, un šogad pašvaldība šo projektu arī ir aktualizējusi.

Arī J. Čakstes prospekta pārbūves projekta aktualizēšanai šā gada budžetā ir piešķirts finansējums.

Lauku atbalsta programmas finansētā projekta ietvaros paredzēts veikt divu ceļu posmu pārbūvi pagastos. Šī projekta budžets vien ir 2 210 000 eiro – tā ir lielākā summa lauku ceļu pārbūvei novada pastāvēšanas vēsturē, no tiem 90% būs Eiropas savienības fondu investīcijas.

Kopumā ielu un ceļu sakārtošanai 2016.gada budžetā piešķirts 7,7 reizes lielāks finansējums, nekā tas bija iepriekšējā gadā! 5 787 117 eiro – tā patiešām ir apjomīga summa. Speciālistiem un pašvaldības vadībai šis gads prasīs intensīvu darbu.

Iedzīvotāji jautā arī par Parka ielu un Zilokalnu prospektu – vai kādreiz varēs sagaidīt šo ielu pārbūvi.

Kā jau minēju, šovasar tiks pārbūvēts Mālkalnes prospekts, vienlaikus tiks veikta arī valsts autoceļa pārbūve posmā no Tīnūžiem līdz Ogrei, līdz ar to abu šo objektu rekonstrukcijas laikā transporta plūsmas nodrošināšanai Zilokalnu prospekts kalpos kā apbraucamais ceļš. Nākamajā gadā varēs ķerties pie Zilokalnu prospekta pārbūves darbiem.

Parka ielas rekonstrukcija ir nepieciešama, un tā arī tiks veikta, bet zināmu apsvērumu dēļ tas nevar notikt šogad – pašreizējā Ogres sociālā centra ēkā Parka ielā 1 ir paredzēts ievietot bērnudārzu, atbilstoši pirmsskolas izglītības vajadzībām pielāgojot gan telpas, gan labiekārtojot teritoriju, un Parka ielas pārbūve būs cieši saistīta ar šo projektu.

Pa ielām nepārvietojas tikai automašīnas, satiksmes dalībnieki ir arī gājēji un velosipēdisti. Ko pašvaldība iecerējusi darīt šo satiksmes dalībnieku labā? 

Jaunajos ielu pārbūves projektos ir iekļautas gan brauktuves, gan ietves. Taču ir ielas, kur ietves ir nolietojušās, ir vietas, kur ietvju vispār nav. Pašvaldības budžetā ietvju un veloceliņu izbūvei paredzēti 350 000 eiro – tik liels finansējums šādam mērķim nekad iepriekš netika plānots. Jāatzīst, ka šī joma gadiem ilgi ir bijusi atstāta novārtā, ir ļoti aizlaista. Beidzot ir sadzirdētas iedzīvotāju balsis par trotuāru slikto stāvokli.

Šogad tiks pārbūvēta ietve Turkalnes ielā , ko iedzīvotāji intensīvi izmanto, dodoties sakopt savu tuvinieku kapu kopiņas, posmā līdz Brāļu kapiem, nākamgad jāizbūvē ietve tālāk – līdz kapu jaunajai daļai, jo tur ietves šobrīd nav vispār. Raiņa prospektā ietve arī ir ļoti kritiskā stāvoklī – kopš Rīgas ielā darbojas tirdzniecības centri, gājēju plūsma šajā posmā pieaug ik dienu. Trotuāra pārbūve notiks Dārza ielas posmā no A6 autoceļa līdz dzelzceļam, Skolas ielā, ieskaitot celiņus pagalmos starp Skolas ielu un Grīvas prospektu, Upes prospektā posmā no Mālkalnes prospekta līdz Priežu ielai. Vairākās ielās šogad paredzēts ierīkot ietves – A.Pumpura ielā, Brīvības ielas posmā no Amatnieku ielas līdz pilsētas robežai, Kalna prospektā pie krustojuma ar Upes prospektu, kur transporta kustība ir ļoti intensīva un gājējam ir ļoti sarežģīti pārvietoties. Pagājušajā gadā tika izbūvēta ietve Slimnīcas ielā, šogad turpināsies šo darbu 2.kārta, izbūvējot gājēju celiņu posmā no Turkalnes ielas līdz Miera ielai. Šovasar tiks pabeigta pērn uzsāktā veloceliņa izbūve gar autoceļa Rīga – Daugavpils posmā no Ciemupes līdz Ogrei, tiks atrisināta arī samilzusī gājēju pārvietošanās problēma, šķērsojot Rīgas – Daugavpils autoceļu pie Karjera un Austrumu ielas – tur, ierīkojot luksoforu, tiks izveidots regulējamais krustojums. Jāpiebilst, ka tieši šajā vietā beidzas jaunais Ciemupes veloceliņš, tātad gan gājēji, gan velosipēdisti varēs droši šķērsot autoceļu.

Kā redzam, uzskaitījums ir garš, darba apjoms liels, bet pašvaldība ir apņēmības pilna šos darbus paveikt. Gribu piebilst, ka līdztekus satiksmes infrastruktūras sakārtošanai, kas šogad novada pašvaldībā noteikta kā prioritāte, tiks veikti arī citi, gan lielāka, gan mazāka apjoma darbi, tāpēc atļaušos teikt, ka 2016.gada budžets ir labākais, kāds līdz šim pašvaldībā ir bijis, un tas apliecina vispārzināmu patiesību – ja redzi mērķi un ir stingra apņemšanās to sasniegt, nedrīkst sēdēt un gaidīt. Ir jāstrādā, apzinoties, ka mums darba devēji ir novada iedzīvotāji, un viņi mums maksā algu!

Pagājušajā gadā pašvaldība kļuva bagātāka par divām kultūrvēsturiskām ēkām Ogrē. Kāds ir šo ēku turpmākais liktenis?

Jā, pašvaldība savā īpašumā ir ieguvusi ēku Upes prospektā 18/20, kurā savulaik atradās tik populārā kafejnīca “Pie zelta liepas”. Tas ir arhitektūras piemineklis, kultūrvēsturisks objekts, un to ir nepieciešams saglabāt – tā ir Ogres seja, tikai tā ir jāatjauno, Ogres centrā izveidojot brīnišķīgu vietu ar vienu no skaistākajām pilsētas vēsturiskās apbūves ēkām viducī, blakus skvēram, kur vienmēr pulcējas daudz ļaužu. Šogad tiks sagatavoti visi nepieciešamie atzinumi, lai varētu uzsākt ēkas pārbūves darbus. Pēc rekonstrukcijas ēku plānots nodot muzeja rīcībā, ir iecerēts izveidot kafejnīcu, iznomāt to kādam apņēmīgam uzņēmējam, tā atdzīvinot kādreizējās kafejnīcas “Pie zelta liepas” auru. Tā nav nostaļģija, tā ir vēlme redzēt pilsētas vēsturiskās apbūves teritoriju darbīgu, radošu, interesantu un pieejamu iedzīvotājiem un viesiem.

Pašvaldība savā īpašumā ir ieguvusi arī kādreizējās sanatorijas “Ogre” ēku Gaismas prospektā 2/6 – arhitektūras pieminekli ar mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumiem. Šo ēku plānots izmantot tūrisma infrastruktūras attīstībai, sadarbojoties ar Ikšķiles novada pašvaldību.

Bez šiem objektiem pašvaldības rīcībā šogad nonākušas arī divas ēkas, kurās vēl pavisam nesen saimniekoja Ogres tehnikums – Meža prospektā 13 un Upes prospektā 16. Tāpat kā iepriekšminētajām divām ēkām, arī šīm ēkām šogad tiks veikti projektēšanas darbi, ēku Meža prospektā 13 pielāgojot Ogres Valsts ģimnāzijas vajadzībām un ēku Upes prospektā 16 – sociālā dienesta darbības nodrošināšanai.

Turpinās remontdarbi Brīvības ielā 34, kādreizējā bankas ēkā, ko pašvaldība iegādājās pirms dažiem gadiem, lai uz to varētu pārcelties Ogres Vēstures un mākslas muzejs, lai šajā ēkā varētu ierīkot plašu zāli kultūrvēsturiskām ekspozīcijām, izvietojot tajā unikālo kādreizējās aptiekas inventāru.

Protams, šo ēku sakārtošanā ir jāiegulda līdzekļi, taču tas nebūs īslaicīgs ieguldījums, tieši otrādi – tas ir ieguldījums mūsu nākotnē.

Šogad Ogrei plūdi gāja secen, tomēr plūdu risks vēl aizvien pastāv.

Pašvaldība turpina īstenot plūdu risku novēršanas pasākums, šogad jāveic ļoti apjomīgi darbi Ogres upes lejtecē, uzsākot divu ļoti nozīmīgu projektu realizēšanu. 2016.gadā plānots izstrādāt Ogres upes tehniskos projektus abiem objektiem, uzsākt jauna aizsargmola būvniecību pie Ogres upes ietekas Daugavā un rekonstruēt veco Ogres upes dambi Brīvības ielā. Šos projektus 85 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kopējais izmaksu apjoms ir 4 200 000 eiro. Darbi turpināsies arī 2017.gadā. Tas ir liels izaicinājums pašvaldībai – tik apjomīgs projekts tik īsā laika posmā, taču mums šie darbi ir jāpaveic. Ir ieguldīts milzum daudz pūļu, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu un visu smagumu neuzveltu pašvaldības budžetam, un esmu par to gandarīts. Mēs taču labi zinām, ka bez finansējuma jebkura iecere pārvēršas mirāžā, tāpēc visās jomās ir jāmeklē iespējas, kā iegūt papildu finansējumu, jo ar pašvaldības budžetu vien līdzēts nebūs, un saistībā ar plūdu riska novēršanu mums tas ir izdevies, atliek vien apņēmīgi un bez vilcināšanās rīkoties.

Paralēli šiem projektiem ir jāsakārto jautājumi, kas saistīti ar Ogres HES ekspluatācijas noteikumiem un to ievērošanu, ar plūdu risku novēršanu dārzkopības sabiedrības “Ogre” teritorijā, ūdens līmeņa monitoringa pilnveidošanu. Darba ir ļoti daudz, bet visu savlaicīgi sākot, rūpīgi izplānojot visus soļus sasniedzamā mērķa virzienā, varam visu iecerēto paveikt.

Risku pilsētā rada ne tikai upes, arī dzelzceļš ir riskanta vieta. Vai ir kāda “gaisma tuneļa galā” saistībā ar tuneļa izbūvi?

Pagājušais gads pagāja intensīvās sarunās saistībā ar dzelzceļu Ogrē – par iedzīvotāju drošību, šķērsojot sliežu ceļus, par tuneļa nepieciešamību Ogrē. Sarunas ir notikušas Saeimas un valdības līmenī, turpinās sarunas ar Latvijas dzelzceļš amatpersonām. No savas puses Ogres novada pašvaldība ir iekustinājusi visas sviras mūsu iedzīvotājiem tik aktuālās problēmas pozitīvai virzībai. Atzīšos, sarunas ar Latvijas dzelzceļu nerisinās viegli un gludi, bet mums, var teikt, ir mandāts no Saeimas Koalīcijas padomes, no Satiksmes ministrijas rīkoties, lai Ogrē tiktu izbūvēts tunelis zem dzelzceļa. Faktiski mums ir vajadzīgi divi tuneļi – gājējiem Mālkalnes prospekta galā un transporta Kalna prospektā. Šogad kopā ar Latvijas dzelzceļu ir jāveic izpētes darbi, lai pamatotu viena kopīga tuneļa izbūvei – gan gājējiem, gan autotransportam, un šī vieta, iespējams, varētu būt zem sliežu ceļiem Mālkalnes prospekta galā. Mēs apzināmies, ka diviem tuneļiem finansējumu vienlaikus nespēsim piesaistīt, tāpēc šobrīd tiek meklēts kompromisa risinājums. Pašvaldība ir stingri apņēmusies “tuneļa lietu” beidzot īstenot.

Minējāt, ka ir jācenšas piesaistīt līdzekļus no dažādiem finansējuma avotiem, lai palielinātu pašvaldības rocību satiksmes infrastruktūras objektu sakārtošanai un izbūvei. Vai investīcijas plānots piesaistīt arī citiem mērķiem?  

Ļoti mērķtiecīgi tiek turpināts darbs ielu apgaismojuma uzlabošanā un modernizēšanā, piesaistot Eiropas Savienības fondu investīcijas. Ogrēnieši labi atceras, ka pirms dažiem gadiem ielās dega katra trešā lampa un pilsēta grima tumsā. Tagad visās ir pieslēgts apgaismojums un deg katra lampa! Uzskatu to par ievērojamu panākumu, gādājot par iedzīvotāju ērtībām un drošību publisko teritoriju infrastruktūrā, nomainot gaismekļus uz LED tipa. 2016.gadā ielu apgaismojuma modernizēšanai paredzēti 436 000 eiro, no kuriem tikai 30% ir pašvaldības budžeta finansējums, savukārt 70% ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums.

Arī meliorāciju sistēmu sakārtošanai novadā cenšamies izmantot citus resursus. Pagājušajā gadā pašvaldībā daudz lielāku uzmanību sākām pievērst meliorācijas jautājumiem, jo šī joma ir aktuāla gan pilsētā, gan pagastos. Labs sākums bija pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanas noteikumu pieņemšana. 2015.gadā pašvaldībā tika izveidots meliorācijas inženiera amats, darbā pieņemta meliorācijas inženiere Liene Zīliņa – ļoti enerģiski un mērķtiecīgi strādā. Šovasar tiks realizēts projekts, atjaunojot meliorācijas sistēmas Ciemupē. Svarīgi, ka no projekta kopējām izmaksām, kas ir 49 820 eiro, pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums tikai 10%, pārējo izmaksu daļu sedz Lauku atbalsta dienests.

Uzņēmējdarbības un ražošanas teritorijas attīstībai Akmeņu ielā un jaunu darba vietu izveidei arī plānots piesaistīt ES fondu finansējumu vērienīga projekta – līdz 5 483 000 eiro apmērā – realizēšanai tuvāko trīs gadu laikā, 2016.gadā paredzēts izstrādāt būvprojektu.

ERAF finansējumu pašvaldība piesaistīs ēkāmUpes prospektā 16, Parka ielā 1 un Meža prospektā 13 siltināšanai un pielāgošanai attiecīgi sociālā dienesta, bērnudārza un ģimnāzijas vajadzībām, kā arī Ogres 1.vidusskolas stadiona izbūvei un šīs vidusskolas mācību vides pilnveidošanai. Šo projektu kopējās izmaksas tiek lēstas 7 600 000 eiro apmērā, kur 85% būs ERAF finansējums. Tie ir vērienīgi projekti, jārēķinās arī ar pašvaldības budžeta izdevumiem pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanai, taču “lauvas tiesa” nāks no Eiropas Savienības fondiem. Attīstības departamentam, Projektu vadības nodaļai un citiem speciālistiem darba režīms būs ļoti intensīvs!

Izmantojam arī iespēju pašvaldības budžetu papildināt ar valsts budžeta dotācijām konkrētu objektu sakārtošanai. Finansējums, kaut arī neliels, tomēr ir liels atbalsts – šogad valsts budžeta dotācija piešķirta Ķeipenes estrādes būvniecībai un Montesori programmas ieviešanai Ogresgala pagasta bērnudārzā “Ābelīte”, ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu šie projekti tiks realizēti. Pagājušajā gadā šādā veidā tika pārbūvēts peldbaseins Madlienas bērnudārzā “Taurenītis” un veikta represēto piemiņas vietas labiekārtošana Ogrē. Vēl pirms tam – iegūts finansējums Ogres Zilo kalnu dabas parka pilnveidošanai. Esmu pateicīgs Saeimā pārstāvētajai Nacionālajai apvienībai, kas mūsu pieprasījumus vienmēr ir atbalstījusi.