Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Santa Laurinoviča
  Publicēts: 2013-07-01  13:04:00 / Kultūra
 
 Ziņot redakcijai  

   

Spītējot apkārt klejojošajiem lietus mākoņiem un drēgnajam laikam, sestdien, 29. jūnijā, Madlienas estrādē lielus un mazus dejotājus un dejas cienītājus pulcēja „Mazā Eiropeāde”.

   

„Mazā Eiropeāde” ir Latvijas deju kolektīvu sadancošanās pirms lielā notikuma – „Eiropeāde 2013”. Eiropiāde ir lielākais Eiropas tautas kultūras festivāls, kas katru gadu notiek dažādās Eiropas valstīs. Šogad tā notiks Gotā (Gotha) Vācijā.

Pirmais Eiropiādes festivāls norisinājās 1964. gadā Antverpenē. Festivāla laikā dejotāju un dziedātāju grupas uzstājas vairākos lielos koncertos, noteiktās pilsētas vietās uz ielas un skvēros, kā arī piedalās masu parādē cauri visai pilsētai, un sestdienas vakarā - galvenajā Eiropiādes ballē. Ārpus noteiktajiem koncertiem, vairākas grupas dzied, spēlē un dejo vietās, kur tās mitinās festivāla laikā.

Latvija šajā mākslas forumā iekļāvās pēc savas valstiskās neatkarības atgūšanas. 1993. gadā 30. Eiropiāde notika Dānijā – Horsenā, kur uzaicināja vienu deju grupu no katras Baltijas valsts. Latviju pārstāvēja deju kolektīvs „Miķelis”. „Miķeļa” vadītājs Māris Brasliņš Eiropeādē piedalās joprojām un Madlienā šoreiz dejoja ar ērglēniešu „Erlu”. Vēl koncertā piedalījās kolektīvi „Jaunība” un „Rota” no Jelgavas, „Dun Dang” no Dundagas, „Ratiņš” no Gulbenes, „Brīze” no Lapmežciema, „Cielava” no Ropažiem, „Robežnieki” no Dobeles novada, „Solis” no Tumes. Jau vairākus gadus Eiropeādē piedalās arī bērnu kolektīvi, tāpēc arī Madlienā savu varējumu un gatavību lielajam festivālam rādīja mazie ropažnieki un jelgavnieki.

Koncerts tika atklāts ar svētku dalībnieku gājienu no Madlienas kultūras nama līdz estrādei.

Latvijas pārstāve Eiropiādes Starptautiskajā Komitejā Indra Filipsone, uzrunājot dejotājus un skatītājus, sirsnīgus pateicības vārdus veltīja Madlienas vidējās paaudzes deju kolektīva „Made” vadītājai Vēsmai Valmierai, pateicoties kurai „Mazā Eiropeāde” jau otro reizi norisinās Madlienā. I. Filipsone atzina, ka lai arī dalība „Eiropeādē” ir finansiāli dārgs prieks, dalība šajā festivālā tomēr ir kā sava veida aizraušanās, kas katru gadu no jauna sauc un aicina – katru reizi jauna valsts, jauni iespaidi, satikšanās ar jau iegūtajiem draugiem un jaunu draugu iegūšana. Festivāls ir unikāla savas kultūras attīstīšanas iespēja, cienot un iepazīstot arī citu Eiropas tautu kultūru.

Festivāla dalībnieki skaistajā 85 gadu jubilejā sveica Gulbenes deju kolektīva „Ratiņš” vadītāju, ilggadēju „Eiropeādes” dalībnieku, joprojām ar apbrīnojamām darba spējām un dejotprieku apveltīto Kārli Ventu.

Koncerta laikā skatītājiem bija iespēja vērot ne tikai tādas jau labi zināmās un iemīļotas dejas kā „Ābrama polka”, „Kreicburgas polka”, „Es bij’puika”, „Nāc man līdzi uz Vidzemi” un vēl daudzas citas, sanākušajiem tika dota unikāla iespēja vērot Latvijas sveiciena „Eiropeādei” 50.jubilejā ģenerālmēģinājumu – skanot visiem zināmajām melodijām „Rīga dimd” un „Tūdaliņ, tāgadiņ”, dejotāji, trejdekšņiem skanot un Latvijas karogiem plīvojot, izdejo sarežģītus rakstus, veidojot ciparu 50.

Lai viss izdodas Vācijā un raits dejas solis Dziesmu un Deju svētkos!




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31  





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības