Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresfakti
  Publicēts: 2013-02-18  11:16:00 / Sabiedrība
 
 Ziņot redakcijai  

Februāris ir Ogres pilsētas dzimšanas dienas mēnesis – aprit 85 gadi, kopš Ogre ieguvusi pilsētas tiesības. Atzīmējot šo notikumu, 16. februārī Ogres Vēstures un mākslas muzejā ikvienam interesentam bija iespēja iepazīties ar unikāliem dokumentālā kino kadriem, kas stāsta par pilsētas dzīvi.

Muzejā pulcējās ap 40 interesentu, kuri vēlējās noskatīties dokumentālos kadrus par savas pilsētas vēsturi. Pilsēta šo gadu desmitu laikā no salīdzinoši neliela un klusa kūrorta pārtapusi par savulaik Latvijā un ārpus tās robežām atpazīstamu tekstilrūpniecības ražotnes mājvietu.

Muzeja vadītāja Iveta Ruskule pastāstīja, ka izveidotajai filmiņai šī ir pirmizrāde un materiāli ņemti no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kā arī tos ziedojuši ogrēnieši. „Tie kadri, kas uzņemti pirms kara, ir īsas hronikas. Vienu no filmiņām pirms diviem gadiem uz muzeju atnesa ogrēniete, kurai tā bija saglabājusies ģimenes arhīvā. Tai bija īpašs formāts, Latvijā nemaz nevarēja pārrakstīt uz mūsdienu datu nesēja, tāpēc sūtījām uz laboratoriju Anglijā, kur to dara. Tajā redzami kadri no cilvēku atpūtas brīža Ogrē. Diezgan daudz kadru ir no padomju laikiem. Domāju, ka būs interesanti!” filmiņas izveidošanas vēsturi raksturoja I.Ruskule.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos Arno Smiltnieks pastāstīja, ka muzeja krājums regulāri tiek papildināts, tomēr kino materiāli par Ogri nav daudz, no pirmā Latvijas brīvvalsts laika vispār nekas neesot uzņemts. A.Smiltnieks arī norādīja, ka Latvijas televīzijas arhīvi gan vēl nav apzināti. Šobrīd arhīvus Latvijā cenšas digitalizēt, tādējādi padarot cilvēkiem pieejamākus. Raksturojot filmā redzamo, A.Smiltnieks norādīja, ka pirmie kadri uzņemti Stučkas valdības laikā vēl pirmajā padomju laikā, kurā redzams vēlāk vācu armijas sagrautais tilts pār Ogres upi, arī bērnu sanatorija, kas atradās Rīgas ielā 16, kā arī pludmale. Pirmie kadri ir bez skaņas, tā parādās tikai materiālos, kas uzņemti pagājušā gadsimta 40.gados. Filmiņa noslēdzas ar 80.gados uzņemtiem kadriem Lašupēs, kur notika starptautiskas bagiju sacīkstes.

Pēc filmiņas noskatīšanās klātesošie atzina, ka bijis patiešām interesanti iepazīties ar speciālistu sagatavoto materiālu.

Valda Mačiņa ir dzimusi Alūksnē, vēlāk mācījusies un strādājusi Rīgā, tagad sevi sauc par ogrēnieti jau septiņus gadus, tomēr Ogri iepazinusi jau labi sen – laikā, kad strādājusi Zinātniski pētnieciskajā institūtā, braukusi uz trikotāžas kombinātu, kā arī dodoties uz šejieni ekskursijās. „Filmā man patika paši vecākie kadri. Tādus pirmo reizi redzēju, arī tiltu, no kura vairs tikai drupas redzamas. Ogrē man patīk Zilie kalni – tur ir sevišķa aura. Skaists arī Špakovska parks,” atklāj V.Mačiņa.

Ar vēsturiskajiem kadriem iepazinušies arī Jānis Liepiņš un Inese Lūka. „Patīkama atgriešanās bērnībā un vecākos laikos,” par filmu saka Jānis, kurš Ogrē nonācis reizē „ar padomju industrializāciju”. Abi ar Inesi viņi esot beiguši Ogres skolas un sastapušies pēc vairākiem gadiem. Nu viņu dzīvesvieta ir Pārogre, kur īpaši mīļas esot pastaigas pa Atpūtas un Pārslas ielu. „Filmiņā visvairāk uzrunāja tas, kas saistās ar apzināto bērnību – tā bija diktora balss, kas neaizmirstama no Panorāmas laika. Žēl, maz bija redzama Ogres estrāde,” piebilst Jānis. Runājot par mūsu pilsētu tagad, jaunie cilvēki atzīmē, ka izjūt slikto ceļu stāvokli, jo Jānim katru dienu savā automašīnā jāmēro ceļš uz darbu Rīgā, tāpat, salīdzinot ar padomju laikiem, esot pasliktinājies komunikāciju stāvoklis, tomēr viņiem šī vieta ir mīļa. „Ogre ir mierīga un klusa pilsēta. Ogre ir kalnu pilsēta ar skaistu reljefu. Mums šeit patīk,” viņi saka.

Ar lielu interesi filmu skatījušies arī Viesturs un Ženija Žubes. Abi ilgus gadus strādājuši trikotāžas kombinātā un dzīvojuši dzīvoklī pie Zilajiem kalniem, tad uzcēluši paši savu vasarnīcu Pārogrē, kur dzīvo vēl aizvien. Abiem interesējuši kadri par savu kādreizējo darbavietu, Ženija uzņemtajos kadros pat atpazinusi kolēģus. „Es biju rīdziniece, ieprecējos Ogrē. Divdesmit piecus gadus strādāju kombinātā, piedalījos tā celtniecībā, vēlāk strādāju krāsošanas cehā. Filmā daudz pazīstamo redzēju. Bija ļoti interesanti! Ogre ir ļoti zaļa pilsēta, nekur citur negribētu dzīvot,” smaidot saka Ženija.

Ogres pilsētas dzimšanas dienas pasākumi ar šo nav noslēgušies. 23.februārī pl.16 Ogres kultūras centra Mazajā zālē notiks sarīkojums „Es dzīvoju tepat starp jums”, kura laikā būs iespēja tikties ar ogrēnieti, rakstnieku, literatūrzinātnieku un žurnālistu Arno Jundzi.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības